Panorāma

Par spīti sankcijām, daudzi Krievijas kuģi piestāj ES ostās

Panorāma

Panorāma

Latvijas vēstnieks: ANO aug neapmierinātība ar Krieviju

Latvijas vēstnieks: ANO aug neapmierinātība ar Krieviju

Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) arvien pieaug neapmierinātība ar Krievijas rīcību, intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) atzina mūsu valsts vēstnieks starptautiskajā organizācijā Andrejs Pildegovičs. Viņš prognozēja, ka jau pēc Lieldienām ANO varētu pieņemt lēmumu, kas neļautu Krievijai ļaunprātīgi izmantot savas veto tiesības, bloķējot ANO Drošības padomes lēmumus par karu Ukrainā. Veto gadījumā nobloķētie lēmumi automātiski nonāktu ANO Ģenerālās asamblejas darba kārtībā.

Lai gan ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ir paziņojis, ka karš Ukrainā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem pasaules mieram kopš ANO dibināšanas pēc Otrā pasaules kara, tomēr ANO spējas rīkoties ir vājas un lielā mērā noteikumus diktē pats agresors – Krievija.

"Pēdējo, var teikt, 30 gadu laikā starptautiskajās attiecībās šis ir tāds diezgan nepieredzēts gadījums, kad viena pastāvīgā Drošības padomes dalībvalsts uzbrūk savai kaimiņzemei," vērtēja Pildegovičs.

Krievija kopā ar ASV, Lielbritāniju, Franciju un  Ķīnu ir piecas pastāvīgās dalībvalstis, tām pieder veto tiesības ANO galvenajā struktūrā, kam jāgādā par mieru un drošību pasaulē. Idejas par Krievijas izslēgšanu no padomes ir izskanējušas.

"Viens  no tiem variantiem ir tāds, ka apšaubīt Krievijas kā Padomju Savienības mantinieces tiesības būt šajā Drošības padomē. Lai gan patiesībā tas ir krietni vien plašāks jautājums, jo jau gadu desmitiem liela daļa valstu ir neapmierināta ar to, ka piecas valstis nosaka to, kādai jābūt starptautiskajai kārtībai. Bet kaut ko izmainīt ir ārkārtīgi sarežģīti, jo tās, kurām ir šī lemšana, šīs veto tiesības, viņas tās negrib atdot un negrib atteikties no savām priekšrocībām," norādīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa.

Jau kopš kara pirmajām dienām Krievija lēmumu pieņemšanu bloķē. Tā uzlika veto rezolūcijai par savas agresijas nosodījumu, un, lai gan Lielbritānija piedraudēja ar Krievijas izslēgšanu no Drošības padomes, dienu vēlāk ANO Ģenerālajā asamblejā vairākums – 141 no 193 dalībvalstīm Krievijas rīcību nosodīja un pieprasīja nekavējoties izvest armiju no Ukrainas, – Krievija to ignorē. Tā arī atsakās piedalīties ANO Starptautiskajā tiesā par karu un ir noraidījusi tiesas prasību apturēt iebrukumu Ukrainā. Arī pēc atkārtotas ANO dalībvalstu vairākuma prasības rezultāta nav.

"Līdz šim šādu gadījumu nav bijis, kad kāda valsts tiktu izraidīta piespiedu kārtā no Drošības padomes.

Bet, protams, ka šīs neapmierinātības līmenis – tas arvien vairāk pieaug. Dalībvalstis kritiski izsakās par Krieviju, tās redz, ka tiek veikti kara noziegumi, masveida cilvēktiesību pārkāpumi.

Un būtībā sešu nedēļu laikā Krievijai nav izdevies īstenot nevienu iniciatīvu Drošības padomē. Tā izolācija ir diezgan visaptveroša," teica Pildegovičs.

Līdz šim ANO ir izveidojusi komisiju Krievijas kara noziegumu izmeklēšanai un apturējusi  Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē. Balsojumos par dažādiem amatiem Krievija pat cietusi trīs zaudējumus dienā.

"Trīs dažādās ANO institūcijās – Bērnu fondā, Sieviešu jautājumu organizācijā un NVO komitejas vēlēšanās Krievija visur zaudēja. Un NVO organizācijas šis zaudējums ir īpaši sāpīgs, jo faktiski 20 gadu laikā neko tādu Krievija līdz šim nav piedzīvojusi. Tā kā šī izolācija, tā arvien vairāk pieaug," sacīja Latvijas vēstnieks ANO.

Tomēr ekspertu viedoklis par ANO spēju rīkoties ātri gan ir drīzāk skeptisks.

"Ir tik daudz šo atšķirīgo valstu, ka valstis baidās izdarīt kādas straujas kustības, kuras, iespējams, varētu nākt pār viņu galvām neplānoti un negaidīti. Un, ja demokrātiskajām valstīm nav, par ko uztraukties, tad

pasaulē ir pietiekami daudz valstu, kur ir šie nestabilie režīmi vai hibrīdie režīmi, kuri negrib, ka ANO kļūst tik tiešām par tādu nopietnu miera uzturēšanas un miera saglabāšanas organizāciju," vērtēja Ozoliņa.

Savukārt vēstnieks prognozēja, ka, kara radītajai krīzei arvien pieaugot un sekām kļūstot arvien jūtamākām pasaulē, valstis arvien vairāk meklēs vainīgo un arvien skaidrāk saskatīs Krieviju. Arī tas būs spiediens uz lēmumu pieņēmējiem un Krievijas nonākšanu tiesā.

"Mēs darām visu iespējamo, lai paātrinātu šo šo procesu. Veto iniciatīva, par kuru es runāju, – nu tas ir, tā teikt, vēl viens ķieģelītis tajā juridiskajā mūrī, ko mēs būvējam apkārt Krievijai. Lai Krievija nepaliktu nesodīta," norādīja Pildegovičs.

Pēc vēstnieka teiktā, jau 45 valstis paudušas atbalstu iecerei, ka Drošības padomē bloķētie jautājumi automātiski nonāktu Ģenerālajā asamblejā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut tās teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt