“Krieviju var uzskatīt par uzvarētāju [sarunās ar ASV]. Krievija pati izprovocēja šīs sarunas. Un pats fakts, ka tās notiek un Krievija mēģina nostādīt sevi blakus ASV, lai gan Krievija ir ekonomisks punduris un militārs milzis.
Tas nav gluži līmenis, kur Krievijai pienāktos atrasties.
Tā ka Krievija jau šobrīd ir lielā mērā šo to izcīnījusi un iedevusi pietiekami skaidru signālu,” tā šonedēļ LTV raidījumā "Šodienas jautājums" pauda Rīgas Stradiņa universitātes docents, ārpolitikas pētnieks Māris Andžāns.
Abi Latvijas vēstnieki šādam apgalvojumam nepiekrita.
“Es nepiekristu ārpolitikas pētniekam, ka Krievija ir ekonomisks punduris un ārpus savas svara kategorijas šobrīd darbojas. Un es šeit neesmu kā Krievijas advokāts nekādā gadījumā,” piebilda Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Viņš norādīja, ka, runājot par drošības politiku, jāņem vērā, ka Krievija ir ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts. “Krievija šobrīd ir valsts ar pietiekoši spēcīgi attīstītu militāro resursu, tajā skaitā, raķešu tehnoloģijām un citām… Saraksts ir ļoti garš. Tās ir jaudas, kuras drošības, kara un miera jautājumos ir fundamentāli svarīgas, un tās tiešām amerikāņiem ir pietiekami nopietni sarunu objekti,” sacīja Riekstiņš.
Diplomātam piekrita viņa kolēģis Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga.
Turklāt viņš vērsa uzmanību uz ASV pausto, ka pašlaik notiekošās sarunas būtībā ir trešais ASV un Krievijas stratēģiskās stabilitātes dialogs. Tiesa, tās ir izvērtušās par ārkārtas sarunām, pirms kurām bijušas ekspertu konsultācijas.
“Tas ir dialogs, kuru Amerikas Savienotās Valstis un Krievija bija saplānojušas jau pagājušajā gadā pēc prezidenta Baidena un prezidenta Putina tikšanās. Ja skatāmies no tāda viedokļa, tad
principā amerikāņi iet savās ieplānotajās pēdās, kur spēku koncentrācija pie Ukrainas drusku šo bildi pajaukusi,” sacīja Selga.
KONTEKSTS:
Krievijā uz pierobežas zonu ar Ukrainu nosūtītas vairākas militārās vienības, apgalvo rietumvalstu izlūkdienesti. Rietumvalstis vairākkārt brīdinājušas Maskavu nevairot reģionā esošo spriedzi.
Tikmēr Krievija pieprasīja drošības garantijas no ASV un NATO dalībvalstīm. Krievija vēlas, lai NATO ne tikai apņemas nepaplašināties tālāk uz austrumiem, bet pat atkāpties jau no esošajām pozīcijām. ASV solīja nepieņemt lēmumus aiz sabiedroto muguras.
ASV un Krievijas delegāciju sarunas, kurās uzmanības centrā bija Krievijas pieprasītās drošības garantijas un saspīlētā situācija pie Ukrainas robežas, notika 10.janvārī.
