Sadaļas Sadaļas

Latvijas vēstniecībā par britu naidīgu attieksmi pret migrantiem sūdzējušies seši latvieši

Līdz šim Latvijas vēstniecība Lielbritānija saņēma sešus ziņojumus no Latvijas valstspiederīgajiem par aizskarošu britu attieksmi pret viņiem kā migrantiem, taču visos šajos incidentos cilvēkiem nebija reālo draudu, LTV “Rīta panorāmai” pastāstīja Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis. 

Viņš atzina, ka daudziem Lielbritānijā dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem pašlaik ir zināma neziņa par savu nākotni, vērojot to, kas notiek britu sabiedrībā pēc referenduma, kurā vairākums nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Teikmanis stāstīja, ka līdz ar referendumu pieauga negatīva attieksme pret iebraucējiem ne tikai no Latvijas vai Austrumeiropas valstīm, arī pret migrantiem no Vācijas vai Francijas.  

Britu politiķi gan stingri uzstāj, ka jebkādas naidīgas izpausmes pret migrantiem nav pieļaujamas, un sola pret to vērsties.

Līdz šim vēstniecībā vērsušies trīs Latvijas iedzīvotāji, kurus aizskārusi šāda negatīva kaimiņu vai garāmgājēju attieksme.  Trīs incidenti notika pirms referenduma, bet trīs – jau pēc.

Teikmanis pastāstīja, ka vēstniecība par visiem gadījumiem informējusi arī Lielbritānijas Ārlietu ministriju, savukārt cilvēkiem ieteikts ziņot arī vietējai policijai.

Teikmanis sacīja, ka tiešo draudu cilvēkiem nebija, bet, protams, cilvēki jutās nepatīkami, ja kaimiņi vai kāds uz ielas izrāda šādu attieksmi.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Viens no centrālajiem jautājumiem referenduma kampaņā bija tieši migrācija. Izstāšanās atbalstītāji uzskata, ka Lielbritānijai jābūt tiesībām ierobežot migrantu skaitu, kas nāk caur ES.  Viņus uztrauc, ka migrantu skaits izdara spiedienu uz valsts izglītības un veselības aprūpes sistēmu. Tāpat viņus uztrauc migrantu prasības pēc labklājības un mājokļa nodrošināšanas.

ES atbalstītāji savukārt norādīja, ka ES migranti dod lielāku artavu ekonomikā caur nodokļiem, nekā viņi izmaksā. Saskaņā ar 2013.gada pētījumu viņu devums ekonomikā par 34% pārsniedz to, ko viņi iegūst no valsts. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt