Vēstnieks atklāja, ka vēstniecība saņēmusi atsevišķus e-pastus, kuros Krievijas pilsoņi norādījuši, ka ietilpst mobilizācijai pakļautajai sabiedrības grupai un lūguši politisko patvērumu. 

Tiesa, Riekstiņš uzsvēra, ka lēmumu par politiskā patvēruma piešķiršanu pieņem ilgākā laika periodā. 

Šobrīd vēstniecība ar katru e-pastu iepazīstas un pārsūta to uz Rīgu izvērtēšanai, vai konkrētais gadījums atbilst politiskā patvēruma kritērijiem.

"Neesam konstatējuši milzīgu Krievijas pilsoņu interesi tikt ārā no valsts caur Latviju. Viņi ir informēti, ka robeža ceļotājiem ar parastu vīzu ir slēgta. Esam saņēmuši dažus e-pastus, kuros cilvēki griezušies ar lūgumu pēc politiskā patvēruma," sacīja Riekstiņš.

Kopš kara sākuma Ukrainā lēmumu pieņemšanai par vīzas izsniegšanu vai neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem tika piesaistīti eksperti Rīgā. Šādos gadījumos tiekot vērtēts katrs individuālais pieprasījums, izvērtējot gan iesniedzēja, gan Latvijas valsts intereses, paskaidroja vēstnieks.  

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Tāpat otrdien tika paziņots, ka pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" 23.-27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā. 

Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.

Turklāt kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Putina pavēlēts uzbrukums Ukrainai tika sākts 2022. gada 24. februārī.