„Ja kādam gribas aizbraukt uz Kijevu, brauciet, jūs neapdraudēs neviens, es pieņemu. Neapšaubāmi, jābūt arī piesardzīgiem un neskriet, kur kaut kas sprāgst,” sacīja vēstniece.
Uz jautājumu, kāda pašlaik ir ikdiena Kijevā, Daudze norādīja, ka pilsēta funkcionē: „Pastaigājoties pa Maidanu, man nekādu draudu sajūtu nav. Cilvēki tur ir organizēti. Tās kafejnīcas un veikali, kas ir Maidana teritorijā, strādā, izpārdošanas ir pilnā sparā. Tur nav nekādas apdraudētības sajūtas.”
Maidans manā uztverē ir ukraiņu pilsoniskās sabiedrības brieduma pakāpes demonstrējums,” pauda vēstniece.
Daudze gan atzina, ka protestētāju izpausmes ir pārkāpušas zināmu robežu: „Tās izpausmes varbūt ir pārgājušas tās robežas, kuras demokrātiskā sabiedrībā mēs uztveram kā pieļaujamas. To mēs redzējām pirms pāris nedēļām. Lielākā daļa cilvēku Ukrainā ir tiešām eiropeiski orientēti, un viņos izsauc milzīgu neizpratni varas attieksme pret saviem solījumiem neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.”
Jau ziņots, ka Ukrainas protestētāji noraidījuši parlamentā pieņemto demonstrantu amnestēšanas likumu un negrasās pārtraukt sabiedrisko ēku bloķēšanu.
Sagaidāms, ka jau nākamajā nedēļā Ukrainas Augstākajā Radā atsāksies plānotās sesijas un vieni no pirmajiem jautājumiem būs saistīti tieši ar izmaiņām konstitūcijā.
Sestdien Ukrainas pirmais prezidents Leonīds Kravčuks brīdināja, ka Ukraina pašlaik ir pilsoņu kara priekšā, bet ES ārpolitikas koordinatore Ketrīna Eštone Kijevā izteicās, ka ir šokēta par pieredzētās vardarbības apmēru. Tikmēr Maskava devusi signālu, ka varētu neizmaksāt daļu no 15 miljardu ASV dolāru lielā aizdevuma līdz brīdim, kamēr Ukrainā netiks izveidota jauna valdība.
