Ukrainas varas kļūda bija adekvāts reakcijas trūkums uz miermīlīgam prasībām, kas samilza līdz konfliktam, kuru risināt sarežģītāk, nekā tas būtu bijis decembra vidū, pauda vēstniece.
Viņa uzsvēra, ka protesti jau 70 dienas turpinās miermīlīgi, izņemot atsevišķus gadījumus – nekārtības Gruševska ielā un milicijas auto dedzināšanu, kuriem nav īsti saistības ar protesta akciju Maidanā.
Daudze stāstīja, ka vēstniecība atrodas aptuveni kilometra attālumā no Maidana un valdības kvartāla, taču tā strādā kā ierasti, un ikdienā nav jūtams apdraudējums, cilvēki laukumā kopā dzied himnu, skata Tēvreizi un noskaņoti miermīlīgi.
Viņa pieļāva, ka nepieciešamības gadījumā arī Latvija varētu sniegt kādu palīdzību Ukrainai, līdzīgi kā to dara Lietuva, uzņemot savās medicīniskajās iestādēs ievainotos. „Mūsu ārsti būtu gatavi ārstēt no Ukrainas atbraukušos, tādu cilvēku, kam vajag palīdzību, ir daudz,” pauda vēstniece. Palīdzība gan pagaidām nav piedāvāta, taču „mūsu iestādes apsver racionāli, ko varam piedāvāt”, sacīja Daudze.
Jau ziņots, ka Ukrainas protestētāji noraidījuši parlamentā pieņemto demonstrantu amnestēšanas likumu un negrasās pārtraukt sabiedrisko ēku bloķēšanu.
Sagaidāms, ka jau nākamajā nedēļā Ukrainas Augstākajā Radā atsāksies plānotās sesijas un vieni no pirmajiem jautājumiem būs saistīti tieši ar izmaiņām konstitūcijā.
Sestdien Ukrainas pirmais prezidents Leonīds Kravčuks brīdināja, ka Ukraina pašlaik ir pilsoņu kara priekšā, bet ES ārpolitikas koordinatore Ketrīna Eštone Kijevā izteicās, ka ir šokēta par pieredzētās vardarbības apmēru. Tikmēr Maskava devusi signālu, ka varētu neizmaksāt daļu no 15 miljardu ASV dolāru lielā aizdevuma līdz brīdim, kamēr Ukrainā netiks izveidota jauna valdība.
