Pēc tikšanās Levits uzsvēra Baltijas valstu veiksmīgo cīņu ar koronavīrusu Covid-19. Savukārt Kaljulaida uzslavēja Baltijas valstu sadarbību krīzes laikā.
“Pēdējie mēneši ir pierādījuši, ka sadarbība joprojām ir svarīgākais stūrakmens sarežģītu krīžu risināšanai. Mēs kopā izdarījām visu, lai iespējami labākajā veidā palīdzētu saviem pilsoņiem. Piemēram, aviosabiedrība “airBaltic” atveda mājās daudzus igauņus, bet “Tallink” prāmji palīdzēja nokļūt mājās pārējo Baltijas valstu iedzīvotājiem. Mēs nodemonstrējām, ka arī mazas ekonomikas, rīkojoties saskaņoti, var sadarboties daudz, daudz labāk. Krīzes laikā nekur nav pazuduši vairāki būtiski sadarbības projekti. Viens no tādiem ir “Rail Baltica”. Mēs abi pilnībā atbalstām šo dzelzceļu, kas Baltijas valstis savienos ar Centrāleiropu. Vēl viens svarīgs projekts ir Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem, kas norit pēc plāna un iekļaujas budžetā,” norādīja Kaljulaida.
Latvijas prezidents pauda prieku par viesošanos Kuresārē, kas ir Levita pirmā vizīte ārpus Latvijas robežām, kopš pasauli, tai skaitā Baltijas valstis, skārusi Covid-19 pandēmija, informēja prezidenta kanceleja.
Valsts prezidents uzsvēra, ka “visas trīs Baltijas valstis, salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm, ir veiksmīgi novadījušas Covid-19 pandēmijas krīzi, jo valstu valdības ir izvēlējušās pareizu pieeju – ieklausīšanos epidemiologu norādījumos un laicīgu piesardzības stratēģiju”.
Levits arī piebilda, ka Baltijas valstu rezultāts cīņā ar pandēmiju ir tik priekšzīmīgs, arī pateicoties iedzīvotāju reakcijai uz ierobežojumiem un atbildīgajai ikdienas paradumu maiņai.
Savukārt Kaljulaida uzsvēra, ka “ciešā sadarbība ir Baltijas valstu veiksmes stāsts, lai pārvarētu Covid-19 radīto krīzi”.
Abas puses bija vienisprātis, ka līdzekļi, ko dalībvalstis saņems no Eiropas Komisijas ekonomikas atveseļošanai pēc krīzes, jāiegulda gudri – digitālās un “Zaļā kursa” attīstības virzienā.
Tikšanās bez Lietuvas Astravjecas AES dēļ
Tikšanās aizritēja bez Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas, kurš pēdējā mirklī atcēla braucienu. Starp iemesliem esot neatrisinātais baltkrievu Astravjecas atomelektrostacijas jautājums, kurā Lietuvas nostāja, no vienas puses, un Latvijas un Igaunijas, no otras puses, joprojām atšķiras.
Kaljulaida neslēpa rūgtumu par Lietuvas kolēģa lēmumu.
“Esmu bēdīga, ka šo nevaram saukt par Baltijas valstu prezidentu tikšanos, tā kā prezidents Nausēda pēdējā mirklī nolēma nepiedalīties Lietuvas iekšpolitisko norišu dēļ. Bet, protams, katras valsts vadītājam ir savi aprēķini, un esmu priecīga, ka šeit esam mēs, lai pārstāvētu baltiešu vienotības patieso garu,” pauda Kaljulaida.
Dienas gaitā Lietuvas prezidenta birojā paziņoja, ka Nausēda nav devies uz Sāremā, jo joprojām nav atrisinātas domstarpības par elektrības pirkšanu no Astravjecas atomelektrostacijas, ko būvē Baltkrievija.
Nausēdas preses sekretārs Antans Bubnelis norādīja, ka trīs Baltijas valstīm joprojām nav trīspusēju vienošanos par elektrības pirkšanu no Astravjecas – Lietuva atomelektrostaciju uzskata par nedrošu un vēlas bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas nonākšanu tirgū, bet Latvija un Igaunija saistības nepirkt šo elektrību nevēlas uzņemties.
Jautāti par Astravjecu, Latvijas un Igaunijas prezidenti norādīja, ka diskusijas turpinās.
“Notiek sarunas par politisko deklarāciju. No savas puses vēlos uzsvērt, ka elektrostaciju drošība ir absolūta prioritāte,” pauda Egils Levits.
Domstarpības arī pašā Lietuvā. Nausēda ceturtdien uz tikšanos izsauca Lietuvas enerģētikas un ārlietu ministrus, aicinot abus saskaņot savas atšķirīgās pozīcijas. Lietuvas Enerģētikas ministrijas izstrādājusi Baltijas valstu vienošanās projektu, kurā nav paredzētas Latvijas un Igaunijas saistības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas, bet pausts atbalsts šai Lietuvas nostājai. Enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns aicinājis valdību parakstīt šādu vienošanos, bet ārlietu ministrs Lins Linkevičs uzskata, ka tā neatbilst valsts interesēm.
KONTEKSTS:
Samazinoties saslimstībai ar Covid-19, Eiropas valstis pakāpeniski mazina noteiktos ierobežojumus. No 15. maija atļauts atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī uz Lietuvu un Igauniju, bet no jūnija vidū Latvijā pasažieru pārvadājumi atļauti uz Eiropas valstīm, kurās nav plaša koronavīrusa izplatība. Iekšējās robežas pamazām atver arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna Pasaules Veselības organizāciju informēja pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
