Pāri Lamanša jūras šaurumam no Kalē ostas Francijā uz Lielbritāniju ik dienu ar prāmi ceļas simtiem smagās kravas automašīnu. Šis ir viens no Eiropas stratēģiskajiem tranzītpunktiem, ko izmanto daudzas kompānijas, taču Francijas jūrnieku pēdējo dienu streiks pret iespējamu darba vietu zaudēšanu to padarījis par lamatām daudziem simtiem tālbraucēju. Vairāk nekā 30 grādu karstumā, kas tagad sasniedzis Eiropu, vairāk nekā diennakti te stāvējis arī tālbraucējs no Latvijas Ģirts Penezis.
Sarunā ar Latvijas Radio Ģirts Penezis pastāsta, ka pēc 39 stundu mocībām beidzot ir Anglijā: „Uz ātrgaitas šosejas mums vienkārši tika norobežota viena josla. Tā mēs visi stāvējām vienā rindā. Tāda iespēja kā gulēt arī nav. Tā rinda mazliet tikai virzās uz priekšu, paiet kādas divarpus stundas, pabraucam 200 metrus. Tas, kurš [aizmieg] un paliek, viņš ir ārā no rindas, viņu apdzen. Tualetes tur nav vispār. Tas ir autobānis, tur nekā nav. Tur ir vienkārši ceļa mala un sākas krūmi. 42 grādi mums bija nevis vakar, bet aizvakar. Nebija nekādu variantu, kur mēs varētu ūdeni dabūt vai ēdienu siltu. Mēs nevaram atstāt savas mašīnas, lai aizietu kaut vai uz to pašu benzīntanku, kas vienu brīdi bija. Daudziem tas bija, man liekas, dzīvē ekstrēmākais piedzīvojums.”
Kalē osta ir arī pazīstama nelegālo imigrantu pulcēšanās vieta, īpaši no Afganistānas, kuri, sagaidot tumsu, mēģina paslēpties zem automašīnām vai ielīst kravas kastēs cerībā no Francijas karstiem pārkļūt Lielbritānijā.
Šādus mēģinājumus vērojis arī Ģirts Penezis: „Vienkārši staigā gar mašīnām, skatās, kurš guļ, kurš neguļ. Tur trepes rokā, vienā rokā trepes, otrā – soma. Viņi ir pa trīs, pa četri, pa pieci. Novaktē to brīdi, kad tu esi tā kā bišķi piemidzis vai pagājis kādu metru nost [no auto], tad viņi ir fiksi, fiksi uz jumta augšā, jumts tiek atgriezts vaļā un viņi tur ielien iekšā. Francijas pusē ir ļoti stingra kontrole, un arī tagad pa nakti bija ļoti stingra kontrole, ļoti, ļoti pārbaudīja. Rentgens bija, gan suņi tur, taisīja vaļā, skatījās.”
Francijas policija nav slēpusi sliktu attieksmi pret tiem, kuri nerunā franciski.
Kalē joprojām nekas nav beidzies, sarunā ar Latvijas Radio atzīst starptautisko kravu pārvadājuma uzņēmuma SIA „Vervo” direktors Māris Dreimanis, kura kompānijas cilvēki arī izmanto šo ceļu. „Mūsējo tur nav, bet mūsu kravas tur stāv iekšā, mūsu sadarbības partneru mašīnās. Nekas tur nav mainījies, tur iet apmēram pieci kilometri dienā vidēji ātrums. Vidēji trīs, četrās dienās viņu var izbraukt. Nu, ir uz Krievijas robežas tādi brīnumi gadījušies kādreiz, bet šāds iekšējais [sastrēgums] šeit, Eiropā, Šengenas zonā, nē, nav, protams. Tā kā tur ir arī mūsu kravas, protams, mēs visu laiku par to sazināmies, un mums ir arī jāinformē mūsu klienti par to, kur atrodas mūsu kravas,” stāsta Dreimanis.
Raidorganizācija BBC ziņo, ka, visticamāk, normāla satiksme atsāksies tikai pirmdien. Sarunās ar Francijas pusi iesaistījusies arī britu valdība, jo katra dīkstāves diena britu ekonomikai izmaksā miljoniem mārciņu.
Franču jūrnieku streiks sākās pirmdien. Kompānijas "MyFerryLink" darbinieki protestē pret ieceri pārdot dažus no tās prāmjiem konkurējošajam Dānijas uzņēmumam DFDS, kas varētu nozīmēt darba zaudēšanu vairākiem simtiem cilvēku.
