Uzrunu Eiropas Parlamentā Straujuma sāka ar Parīzes teroristiskā akta upuru pieminēšanu. Tas ir īpaši būtiski gan tādēļ, ka ir apritējusi tieši nedēļa, kopš traģiskās apšaudes satīriskā žurnāla “Charlie Ebdo” redakcijā, gan arī tāpēc, ka EP galvenā mītne atrodas Francijas pilsētā Strasbūrā. „Svētdien piedalījos gājienā Parīzē. Visu tautību, kultūru un reliģiju cilvēki Francijā un plašajā pasaulē saliedēti izgāja ielās, lai apliecinātu skaļi: mēs demokrātiskajā pasaulē iestājamies par vērtībām...” sacīja Straujuma.
Straujuma arī atzina, ka teroristu uzbrukumi padarīja drošību un cīņu ar terorismu par vēl vienu, ceturto, Latvijas prezidentūras prioritāti, līdzās konkurētspējai, digitālai ekonomikai un Eiropas ārpolitikai.
Kamēr vieni deputāti atzīmēja, ka Latvijas noteiktās prioritātes saskan ar Eiropas Komisijas (EK) noteiktajiem mērķiem, tikmēr citi, piemēram, sociālisti, uzsvēra, ka veids, kādā Latvija atrisināja, piemēram, ekonomisko krīzi, ir biedējošs. Proti, Latvijas realizētā taupības politika ir raisījusi Latvijā nabadzību. Kopumā kritika un atbalsts sadalījās atšķirībā no partejiskās piederības.
Taču arī EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers uzsvēra, ka „Latvijas prezidentūra varēs strādāt ļoti labos apstākļos”, jo Latvijas un EK prioritātes ir identiskas.
Tomēr vienu no spilgtākajām runām izteica EP deputāte no liberāldemokrātiem Sofija Intvelde, kas norādīja - ja Latvija spēs atrisināt kaut daļu no jautājumiem, kas jau ilgstoši ir EP un EK dienaskārtībā, tad tas būs panākums. Tāpat viņa izteica cerību, ka Latvija nepiekops diskriminējošu politiku pret seksuālajām minoritātēm, atgādinot gan nesenos Latvijas prezidenta Andra Bērziņa izteikumus, gan faktu, ka jūnijā Rīgā notiks praids.
Ar Latvijas prioritātēm un rīcību turpmākā pusgada laikā EP Strasbūrā iepazīstināja premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”). Latvijas valdības vadītājas runa bija pragmatiska un sausa. Viņa uzskaitīja lietas, ko Latvija grasās paveikt, un neizplūda emocijās.
Straujuma atgādināja, ka ir svarīgi stiprināt drošību ES, kas par aktuālu jautājumu kļuva pagājušajā nedēļā pēc terora aktiem Francijā. Tāpat ir pilnībā jāpārvar finanšu krīze un ekonomiskās grūtības. Līdz ar to ir nepieciešams uzlabot ES konkurētspēju. Tomēr svarīgi ir arī sekmēt ES digitalizāciju un tās dziļāku iesaistīšanu globālā līmenī.
Latvijas prezidentūra ES sākās līdz ar 2015.gadu un ilgs līdz gada vidum jeb jūnija beigām. Tad prezidentūru pārņems Luksemburga.
