Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka pašlaik vēl nevar atviegloti nopūsties, situācija var attīstīties ļoti dinamiski un var būt pārsteigumi, tomēr šobrīd pēc Trampa uzrunas var cerēt - ir saprasts, ka jārunā diplomātiem, nevis raķetēm.
Ir centieni deeskalēt situāciju, pirms tam gan parādīts, ka ir sarkanās līnijas, kurus pārkāpt nepieļaus, pauda ministrs.
Arī ārpolitikas un drošības eksperts Mārtiņš Hiršs piekrita, ka pašlaik izskatās, ka situācija deeskalējas.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts piekrita, ka Irāna deeskalējusi situāciju, parādot, ka uzbrukumā nevēlējās upurus, bet drīzāk vēlējās nodot ziņu vai saglabāt seju.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš norādīja, ka Irānas apšaudītā bāze atrodas 400 kilometrus no Irānas robežas un līdz ar to uzbrukums parādīja, ka valstij ir ballistiskās raķetes, kas spēj aizlidot tik tālu.
Tajā pašā laikā Irānas atbildes solis īstenībā bija maigs gājiens – parādīt saviem iedzīvotājiem, ka valsts spēj atbildēt, bet no militārā viedokļa tas nevarēja nodarīt neko, sacīja Kalniņš.
Īstenībā šīs bāzes apšaudīja teju katru nedēļu ar paštaisītām iekārtām, un apdraudējumu karavīriem pēdējais uzbrukums nemainīja.
Irānas apšaude bija atbilde uz ASV rīcību, nogalinot Irānas ģenerāli Kasemu Soleimani.
Rinkēvičs atzina, ka ekspertu viedokļi par ģenerāļa nogalināšanu ir ļoti dažādi – to sauc gan par neapdomīgu lēmumu, gan par ļoti adekvātu soli. Mēs šo lēmumu redzam kā pašaizsardzību, norādīja ministrs.
Kalniņš pauda, ka Tramps, izšķiroties par Soleimani nogalināšanu, sevi parādīja, ka izlēmīgu līderi, ko respektēs bruņotajos spēkos.
Sārts savukārt sacīja, ka Trampa gatavība uz biznesa riskiem šoreiz attaisnojusies. Līdz šim iemesls, kāpēc iepriekšējie ASV prezidenti nespēra šādu soli, bija bailes no Irānas reakcijas.
Sārts stāstīja, ka ģenerālis bija nopietna figūra vairākos Tuvo Austrumu konfliktos, spēlējot Irānas kārtis, viņš bija nozīmīga figūra kontaktos ar Irānu atbalstošiem spēkiem visā reģionā.
Ģenerāļa Soleimani nāve samazina iespējas Irānai kontrolēt šos spēkus dažādās reģiona valstīs, tiesa, ne ilgtermiņā.
Turklāt Irānas kontroles mazināšanās var novest pie tā, ka šo spēku tālāka rīcība nebūs tiešā koordinācijā ar Irānas interesēm, kas var radīt papildu drošības riskus, atzina Sārts.
Sārts arī atzīmēja, ka ļoti interesanti bija tas, ka prezidents Tramps nenāca runāt viens, bet kopā ar saviem padomniekiem un kolēģiem, armijas vadību, tā arī ir ziņa, ka Trampa komanda ir vienota un Pentagons ir aiz šī paziņojuma.
Savukārt Latvijas Arābu kultūras centra vadītājs Hosams Abu Meri pauda pārliecību, ka, ja nereaģētu, Irānas ietekme Tuvajos Austrumos augtu un sasniegtu 100%. Viņš pieļāva, ka pašreizējais konflikts tagad arī beigsies, bet vienīgais, kas rada bažas, ka pastāv organizācijas, kas Irānu atbalsta, un lai arī tās nav tik lielas un organizētas, tās var vērsties pret ASV vēstniecību vai citu objektu.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģions piedzīvo jaunu saspīlējumu, ko izraisījusi Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandiera, ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas Irākā. Operācija tika īstenota pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma. Pentagons pēc trieciena skaidroja, ka Soleimani bijis bīstams, jo aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā.
Pēc tam Irāna raidījusi raķetes pret Irākā izvietotajām ASV armijas bāzēm. Irāna ir raidījusi vairākas raķetes pa divām avio bāzēm Irākā – Ainasadā, kas atrodas uz rietumiem no Bagdādes, un Erbīlā Irākas ziemeļos. Tās ir nopietnas armijas bāzes, ar vairākiem simtiem karavīru, turklāt Ainasadas gaisa spēku bāzē ir atradušies seši Latvijas karavīri, kuri uzbrukumā nav cietuši, jo viņi ir bijuši informēti par gaisa triecieniem. Irānas valsts televīzija no rīta gan izplatīja informāciju par vairākiem bojāgājušajiem amerikāņu karavīriem, taču neviens cits avots to nav apstiprinājis.
