Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) gaiteņos Strasbūrā ir tāda kā atvadu ballītes noskaņa – ar emocionālu runu no parlamenta atvadījās Žozē Manuela Barrozu, kurš 10 gadus jeb divus termiņus bija EK priekšsēdētājs. Viņš runāja no galvas, brīvi – ar tādu kā atvieglojumu sejā. Šis viņa otrais termiņš patiešām arī noritēja glābšanas režīmā – cenšoties mazināt ekonomiskās krīzes sekas. “Demokrātija ir lēnāka nekā tirgus. Mēs gribētu rīkoties ātrāk. Bet mēs esam demokrātisku valstu savienība, nevis viena supervalsts,” sacīja Barrozu. Galvenais ir neaizmirst par strukturālajām reformām un taupības pasākumiem, atgādināja Barrozu.
Trešdien parlamentam jāapstiprina Junkera komisija, kurā Valdis Dombrovskis („Vienotība”) ir viceprezidenta amats eiro un sociālā dialoga lietās.
„Junkera komisija nebūs ne labāka, ne sliktāka. Tai būs citi uzdevumi. Es pielīdzinātu tai komisijai, kas piedzīvoja Berlīnes mūra krišanu,” vērtē Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete („Vienotība”). „Krievija vairs nav mūsu stratēģiskais partneris, mēs apzināmies, ka mēs kopā ar Krieviju vairs neveidosim Eiropu, jo Krievijai vairs nav tās pašas vērtības,” teica Kalniete. Citu iezīmi redz Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). „Junkers sevi redz savādāk nekā Barrozu, vairāk franču stilā, kuram ir cilvēki, caur kuriem strādā, lielāka hierarhija," norāda Zīle.
"Tur ir birokrātu diktatūra un šis kodols saglabāsies neatkarīgi no tā, kurš un kāds politiķis būs komisijas priekšgalā,” skeptisks par nākotni ir EP deputāts Andrejs Mamikins („Saskaņa”).
Topošā Junkera komisija tika veidota lielā ātrumā un līdz pat vakardienas vakaram nebija skaidrs, vai izdosies tikt līdz balsojumam trešdien. Pirmdien vēlu vakarā tika beidzot uzklausīta un akceptēta nomainītā Slovēnijas komisāre.
Bet šai steigai ir vēl viens aspekts – Lisabonas līgums paredz, ka Eiropas Komisijā, ko veidotu pēc 1.novembra, vairs katrai dalībvalstij nepienāktos savs komisārs – to skaits būtu jāsamazina par trešdaļu no dalībvalstu skaita, tas ir – no 28 uz 19.
