Eiropa šodien

Cer uz progresu ieilgušajās oglekļa emisiju tirdzniecības sistēmas reformās

Eiropa šodien

Nopludināti dokumenti, kuri liecina par Junkera piekoptu negodīgu nodokļu politiku

Lielbritānija Latvijas ārstus piesaista visvairāk no ārvalstīm; Brexit ietekme neskaidra

Latvijas ārstus visvairāk piesaista Lielbritānija; par «Brexit» ietekmi aplēšu maz

Vai Lielbritānijas lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ietekmēs tur strādājošos citu valstu, piemēram, Latvijas ārstus un medicīnas māsas, un ko tas nozīmēs pašai Apvienotajai Karalistei? Pagaidām par to Latvijā nediskutē, taču citviet jau ieskanas bažas par iespējamiem riskiem, ko nesīs plānotā izstāšanās, angliski saīsinājumā dēvēta par "Brexit". Lielbritānijas veselības aprūpē jau vairākus gadus ārvalstu mediķi spēlē lielu lomu, un, piemēram, pēdējos piecos gados turp devušies desmitiem tūkstoši ārstu un māsu.

Eiropas Savienības statistikas biroja ''Eurostat'' dati liecina, ka uz Lielbritāniju aizceļojušo ārvalstu ārstu skaits pēdējos gados nav ļoti mainījies, taču māsu skaits gan trīskāršojies. Tagad sākušās diskusijas, ko varētu mainīt referendums par Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Viens no nozares vadošajiem uzņēmumiem „TFS Healthcare”, kas veic personāla atlasi māsām Lielbritānijas tirgum, atzīst, ka piesaistīt darbiniekus no ārvalstīm ir arvien grūtāk. Pat māsas, kas jau pieteikušās un nokārtojušas testus, mēdz vilcināties spert soli. Balsojums par izstāšanos no ES pārcelšanos uz Lielbritāniju esot padarījis finansiāli mazāk izdevīgu, jo kopš jūnija britu mārciņa vājinājās attiecībā pret eiro. Plašāk stāsta uzņēmuma pārstāve Monika Bukura:

„Pašā sākumā bija milzu ietekme – māsas bija ļoti samulsušas, nezināja, kādas varētu būt sekas. Viņas arī domāja par Lielbritānijas ekonomiku, ne tikai, ka jutās šeit nevēlamas un tamlīdzīgi”.

Lielbritānija tiek uzskatīta par valsti, kas līdz šim visvairāk piesaistījusi tieši māsas no ārvalstīm. Tomēr kolēģes no Latvijas to nesauc par populārāko galamērķi. Apvienoto Karalisti izkonkurē Norvēģija, kur Latvijas māsas lielākoties strādā kā aprūpētājas sociālās aprūpes centros, un Vācija, kur viņas tāpat kā Latvijā ir māsas. Kāpēc Lielbritānija trešajā vietā, stāsta Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska:

„Tur ir licences sistēma, tas nozīmē to, ka, lai māsa pārvietotos no vienas valsts uz otru, viņai ir jāpierāda sevi profesionālā jomā – zināšanas, un jākārto eksāmens – gan valodas, gan profesionālā jomā”.

Asociācijas vadītāja piebilst, ka

kopumā ik gadu aptuveni simt medicīnas māsu dodas strādāt uz ārvalstīm.  Galvenais iemesls ir zemais atalgojums Latvijā.

Par iespējamu „Brexit” ietekmi pagaidām māsu vidū mūsu zemē nav diskutēts, arī Eiropas Māsu federācijā tikšanās laikā šoruden par to nerunāja.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka arī turpmāk briti ļoti gaidīšot ārstus tieši no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā no Latvijas, un daudziem Latvijas ārstiem šī iespēja ir svarīga:

„Tādēļ, ka

jaunie ārsti perfekti pārvalda angļu valodu, līdz ar to nav jāmācās vēl viena svešvaloda.

Vācu valoda ir mazāk zināma. Īpaši, ja tev jārunā ar psihiatrijas pacientu vai smalka diagnostika jāveic. Šī iemesla dēļ Anglija paliks mums galvenais galamērķis”.

Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas pārstāvis Matiass Maučers norāda, ka Lielbritānijas plānotās izstāšanās no ES efekts būs atkarīgs no tā, kādu vienošanos Lielbritānija noslēgs ar Eiropas Savienību. Pat, ja ES darbaspēks pamestu Lielbritāniju, tas aizceļotu uz citām Eiropas valstīm, nevis atgrieztos mājās, un arī neuzlabotu situāciju tādās valstīs kā Rumānija, kur ir izteikts darbaspēka trūkums veselības aprūpē.

''Šīm valstīm - viņiem ir bijuši daudz tautiešu, kas strādāja Lielbritānijā. Viņi varēja vismaz pārsūtīt nedaudz naudas viņu ekonomikām, viņu ģimenēm. Tagad šāda iespēja būs mazāka. Līdz ar to ''Brexit'' nepadarīs lietas vieglākas nekādā veidā. Mēs riskējam, ka būs abpusējas zaudējuma situācija,” spriež Matiass Maučers.

No arodbiedrības perspektīvas Matiass Maučers redz brīvu darbaspēka kustību Eiropas Savienībā kā iespēju, tiesa, tikai ar to gan nepietiks, nabadzīgākām valstīm būs jāinvestē vairāk veselības aprūpes pakalpojumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti