To, kā Rietumiem un Latvijai reaģēt uz Putina paziņojumiem, ministrs telefonsarunā skaidroja Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta korespondentam Ģirtam Zvirbulim.
Edgars Rinkēvičs: Tas parāda, ka mēģinājums cīnīties līdz galam ir skaidri redzams. Rietumu sabiedrībai, Eiropas sabiedrībai, NATO un līdzīgi domājošām valstīm pirmais un svarīgākais uzdevums: turpināt atbalstīt Ukrainu šajos apstākļos vēl vairāk – gan ar ieročiem, gan finansiāli, cik vien tas ir iespējams. Otra lieta – jāievieš jaunas sankcijas un jānovērš esošajās sankcijās iespēja tās apiet.
Ģirts Zvirbulis: Tiek pieļauts, ka mobilizācijai pakļautie Krievijas pilsoņi varētu mēģināt patverties Latvijā, atsaucoties, ka nevēlas karot ētisku vai reliģisku iemeslu dēļ. Vai viņiem tiks izsniegtas vīzas?
Ja persona var pierādīt, ka tā ir bijusi pret karu pirms mobilizācijas izsludināšanas, ja tā ir vajāta, saukta pie kriminālatbildības, pie administratīvās atbildības, tas ir viens aspekts.
Bet, ja tagad mēģināsiet man teikt, ka simtiem tūkstošu ir pēkšņi iestājusies reliģioza, dievišķa atklāsme, ka karot nav labi, ka rakstīt sociālajos tīklos par Ukrainas iznīcināšanu nav labi, tad šos argumentus gan, es domāju, neviens nepieņems.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.
Tāpat otrdien tika paziņots, ka pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" 23.-27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.
Turklāt kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Putina pavēlēts uzbrukums Ukrainai tika sākts 2022. gada 24. februārī.
