Kremļa īstenotais uzbrukums Ukrainai ir “pilnīgi skaidrs visu starptautisko tiesību pārkāpums”, uzskata ministrs. Rinkēvičs sacīja: “Ir pilnīgi skaidrs, ka mums kā starptautiskajai sabiedrībai ir iestājusies pilnīgi jauna realitāte, kur mums būs neapšaubāmi turpmāk jāskatās, kā pretoties šādai agresīvai Krievijas ārpolitikai.”
Rinkēvičs norādīja, ka piektdien Briselē Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padome juridiski apstiprinās otro sankciju paketi pret Krieviju, par ko dalībvalstu līderi vienojās ceturtdien.
Tomēr ministra ieskatā šīs sankcijas nekavējoties ir jāstiprina un jāvienojas par trešo paketi, jo šobrīd “mēs runājam par sankcijām, kas diez vai apturēs Krievijas agresiju”.
"Saprotot, ka mums ir jāvirzās uz priekšu ātri un jāpieņem lēmums šodien, uzskatām, ka šī sankciju pakete nekavējoties šobrīd ir jāpaplašina un jāstiprina. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc tajā nevar tikt iekļauts [Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās sistēmas] SWIFT. Labi, ja mēs nevaram iekļaut to šodien, jo vienai otrai dalībvalstij tā šķiet problēma, tad gatavosim trešo paketi," atzīmēja Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs atzina – ja kādam liekas, ka ir jāsagaida vēl kaut kas, piemēram, līķi un cīņas Kijevas ielās, tad tas lai paliek uz to politiķu un amatpersonu sirdsapziņas, kas šobrīd varbūt bremzē šo paketi.
“Jebkurā gadījumā Latvija un līdzīgi domājošās dalībvalstis šobrīd, protams, balsos un apstiprinās to paketi, par kuru ir panākta vienošanās. Bet mēs arī uzstāsim uz to, ka nekavējoties gatavojam trešo paketi.
Kamēr cīņa Ukrainā turpinās, kamēr tiek apšaudīti ar raķetēm, bombardēti gan civiliedzīvotāji, gan militārie objekti, mēs pilnīgi noteikti mierā neliksimies,” akcentēja Rinkēvičs.
Ministrs arī sacīja, ka ir svarīgi apzināties, ka Kremlis šobrīd nerīkojas pēc rietumu loģikas: „Man ir šobrīd sajūta, ka Krievija pieņem lēmumus, nebalstoties uz racionāliem vai finanšu apsvērumiem. Patiesību sakot, bīstamākais ir tas, ka tas, ko mēs uzskatām par racionālu lēmumu pieņemšanu, nebūt nenozīmē, ka Krievija uzskata par racionālu. Tas, kas mums liekas liela maksa, viņiem liekas sīkums, kaut tik atjaunot impēriju un savus ideoloģiskos priekšstatus par to, kādai ir jābūt dzīvei.”
Savukārt bijušais Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks asi kritizēja ES līderus par viņu nespēju vienoties par stingrākām sankcijām pret Krieviju, piemēram, Krievijas banku atslēgšanu no SWIFT sistēmas, ziņo AFP.
“Šajā karā viss ir īsts – Putina vājprāts un cietsirdība, Ukrainas upuri, uz Kijevu krītošās bumbas. Tikai jūs sankcijas ir iedomātas,” tvītoja Tusks.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Putins 21. februārī paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisīja teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju.
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika). Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu, Rietumvalstu līderiem brīdinot, ka Krievija tiks saukta pie atbildības.
