Polijas valdības pārstāvis Pjotrs Millers otrdien vakarā apstiprināja, ka Polijas teritorijā netālu no Ukrainas robežas noticis sprādziens, kurā gājuši bojā divi cilvēki.
Gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš, gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") Latvijas Televīzijas raidījumā ''Šodienas jautājums'' norādīja, ka, visticamāk, alianses līguma 5. pants netiks iedarbināts.
Kalniņš norādīja, ka gan NATO, gan Polijas puse noteikti paudīs nosodījumu Krievijai par notikušo, tomēr, visdrīzāk, NATO 5. pants netiks iedarbināts, bet šis incidents, iespējams, tiks risināts sarunu ceļā starp iesaistītajām pusēm.
Arī Pabriks atzina, ka šajā brīdī NATO 5. panta iedarbināšanai nav pamata, tomēr varētu tikt iedarbināts NATO līguma 4. pants, un šajā ziņā Polija būtu jāatbalsta. Pabriks pauda, ka jāgaida Polijas reakcija uz incidentu, kas būs skaidra brīdī, kad Polijas Drošības padome beigs pašlaik notiekošo sanāksmi.
Taču iedarbināt 4. pantu, kas nosaka to, ka alianses dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien pēc jebkuras dalībvalsts uzskatiem būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība, pēc Pabrika teiktā, "noteikti ir vietā".
Pabriks sacīja: "Mans viedoklis būtu pieņemt, ka šāds noziegums nevar palikt bez ievērības, viena no iespējām būtu, ka NATO un Polijai vajadzētu vienoties par papildu pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu."
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") uzsvēris, ka Krievijas raķešu sprādzieni NATO dalībvalsts teritorijā ir ļoti bīstama eskalācija no Kremļa puses. "Latvija pauž pilnīgu solidaritāti ar mūsu sabiedroto Poliju un atbalstīs jebkuru rīcību, ko Polija uzskatīs par atbilstošu. Krievijai būs jāuzņemas pilna atbildība par sekām," sociālajos tīklos pauž politiķis.
Iepriekšējā Saeimas sasaukuma Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) sociālajos tīklos uzsvēris, ka šis incidents iezīmē bīstamu eskalāciju no Krievijas puses, par ko Krievijai ir jāuzņemas atbildība.
"Lai arī situācijā jādomā ar "vēsu prātu", vēlreiz uzsveru, ka Latvija stingri turas kopā ar Poliju un atbalstīs mūsu sabiedroto jebkurās nepieciešamajās darbībās, lai aizstāvētu suverenitāti," paudis Kols, "Krievija ir teroristiska valsts."
Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu sarunas atbilstoši NATO 4. pantam prasīja arī Latvija.
Savukārt organizācijas dibināšanas līguma 5. pants nosaka, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām NATO valstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā organizācijas dalībvalstis uzskata par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Līguma dalībvalstis šāda uzbrukuma gadījumā veic "pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību". Šo līguma pantu uzskata par centrālo, kas garantē NATO dalībvalstu drošību un savstarpējo aizsardzību.
