Ieceļošanas aizliegums Latvijā ir noteikts Baltkrievijas Republikas informācijas ministram, sporta un tūrisma ministram un viņa vietniekam, kā arī citām amatpersonām no iekšlietu un tieslietu struktūrām, arodbiedrībām un valsts propagandas medijiem.
Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) norādīja, ka minētās personas ar savu rīcību ir organizējušas un atbalstījušas 2020. gada 9. augusta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un atbalstījušas tām sekojošo miermīlīgo protestu vardarbīgo apspiešanu.
Šīs personas tiek iekļautas Latvijai nevēlamo personu sarakstā papildus tām divām personām, kurām aizliegums ieceļot Latvijā tika noteikts šī gada 16. novembrī.
Kopā ieceļošanas aizliegums Latvijā saistībā ar minētajiem notikumiem Baltkrievijā šobrīd ir noteikts pret 159 personām.
Ministra lēmums ir pieņemts saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta otro daļu, kas paredz, ja ārzemnieks Latvijas Republikai ir nevēlama persona, tad par viņa iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā lemj ārlietu ministrs.
Latvijai nevēlamo personu sarakstā tiek iekļautas šādas personas:
1. Sergejs Kovaļčuks
2. Igors Luckijs
3. Mihails Portnojs
4. Romāns Kots
5. Dmitrijs Stribulevičs
6. Vjačeslavs Sulkovskijs
7. Jevgeņijs Vaicehovičs
8. Dmitrijs Šinkarevičs
9. Jurijs Strahovecs
10. Dmitrijs Junkevičs
11. Maksims Kiškovičs
12. Sergejs Horts
13. Nikolajs Karpenkovs
14. Marija Mazurkeviča
15. Ludmila Deja
16. Vadims Denisenko
17. Vladimirs Bazanovs
18. Grigorijs Azarjonoks
19. Dmitrijs Žuks
20. Vasīlijs Dementejs
21. Jeļena Nekrasova
22. Mihails Orda
23. Jeļena Mankeviča
24. Nikolajs Matjukevičs
25. Anna Varfolomejeva
26. Vladimirs Percovs
Piektdien, 20. novembrī, atklātībā nonācis arī vakar ES dalībvalstīm nosūtītais Borela ziņojums par situāciju Baltkrievijā un iespējamiem turpmākajiem risinājumiem.
Tā, piemēram, ES varētu apturēt turpmākās sarunas par Baltkrievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).
Tāpat ES varētu aicināt Starptautiskā Valūtas fonda vadību nepiešķirt Baltkrievijai līdzekļus līdz brīdim, kamēr tā nebūs pārgājusi uz patiesu demokrātiju. Arī Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai ieteikts līdz minimumam samazināt Baltkrievijas valsts sektora atbalstu, vienlaicīgi turpinot atbalstīt privāto sektoru. Borela sagatavotajā pārskatā norādīts, ka
tiek gatavots arī komplekss Baltkrievijas demokrātijas ekonomiskā atbalsta plāns, ko daži jau dēvē par Māršala plānu Baltkrievijai.
ES sankcijām pret Baltkrieviju piektdien, 20. novembrī, pievienojušās vēl septiņas valstis – Ziemeļmaķedonijas Republika, Melnkalne, Albānija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, kā arī Baltkrievijas kaimiņvalsts Ukraina.
Piektdien kļuvis zināms, ka Minskas pilsētas tiesa ir izlēmusi paturēt apcietinājumā vienu no opozīcijas Koordinācijas padomes līderēm Mariju Koļesņikovu, savukārt pret vairākiem žurnālistiem ierosinātas krimināllietas par piedalīšanos neatļautos masu pasākumos.
Tikmēr Aleksandrs Lukašenko, kurš vēl dienu iepriekš solīja pastiprināt cīņu ar sabiedriskās kārtības traucētājiem, piektdien viesojās Gomeļas kombainu rūpnīcā, solot cīnīties pret balti sarkani balto karogu izmantošanu.
"Es taču nestaigāju ar balti sarkani balto karogu. Es atklāti saku, ka tas ir fašistu simbols. Lukašenko portreta zem šiem karogiem nekad nav bijis, bet fašistu Hitlera portrets gan. Kurš varēja iedomāties, ka Jankas Kupalas teātris, kas kara laikā bija apkārts ar šiem karogiem, šos karogus izkārs arī šogad. Jūs gribat teikt, ka man tas Minskas centrā bija jāpacieš? Nē! Un mēs aizvāksim šos fašistu simbolus no mūsu sabiedrības! Un izdarīsim to skaisti – pirmkārt, skaidrojot! Iedzenot cilvēkiem galvā, ka to nedrīkst darīt, jo mēs visvairāk cietām no kara," teica Lukašenko.
Bez karogiem, bet ar ziediem tūkstošiem cilvēku piektdien pēdējā gaitā pavadīja pirms nedēļas mirušo Romanu Bandarenku, kurš gāja bojā pēc aizturēšanas un nogādāšanas milicijas aizturēšanas izolatorā.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī ES un citas rietumvalstis, un Eiropas Savienība (ES) atsakās atzīt Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu.
