Latvijai, Lietuvai un Polijai no Eiropas Savienības būs pieejami 200 miljoni eiro saistībā ar situāciju uz Baltkrievijas robežas

Latvijai, Lietuvai un Polijai no Eiropas Savienības būs pieejami papildu 200 miljoni eiro saistībā ar Baltkrievijas režīma izveidoto situāciju uz šo valstu robežām ar Baltkrieviju.

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, tiks runāts ar Eiropas Komisiju (EK), lai šos līdzekļus varētu novirzīt arī žoga būvniecībai Baltkrievijas pierobežā.

Robežas aizsardzība nenozīmē tikai žogu

Kā informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, EK risina dialogu ar Latviju, Lietuvu un Poliju par nepieciešamo finansiālo un operatīvo atbalstu un “dara pieejamus papildu 200 miljonus eiro robežu pārvaldībai”.

Latvijai, Lietuvai un Polijai no Eiropas Savienības būs pieejami 200 miljoni eiro saistībā ar situāciju uz Baltkrievijas robežasRihards Plūme/Latvijas Radio

Papildu atbalsts no aģentūrām varētu ietvert ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus un operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai. Šo atbalstu sniegtu "Frontex”, Eiropas Patvēruma atbalsta birojs migrācijas pārvaldībā un citas struktūras.

Tiesa, nav zināms, vai šī summa būs pieejama žoga būvniecībai uz robežas. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš trešdien pavēstīja, ka tiks runāts ar Eiropas Komisiju, lai šos līdzekļus varētu attiecināt arī uz žoga būvniecību.

Premjers atzina, ka Latvijai, Lietuvai un Polijai atvēlēto 200 miljonu eiro sadalījums un mērķis pagaidām vēl nav zināms, un piebilda, ka robežas apsardzība nenozīmē tikai žogu un ir vajadzīgs arī ekipējums.

Premjers spriež, ka Eiropas Komisija ir mainījusi savu nostāju attiecībā uz situāciju uz Eiropas Savienības ārējās robežas. Pagaidām nav zināms konkrēts finansējums apmērs katrai valstij. Tāpat nav zināms arī laiks, kad to varētu saņemt.

Baltkrievijas lidsabiedrībai aizliegs nomāt lidmašīnas no ES uzņēmumiem

Tikmēr joprojām turpinās jaunu Eiropas Savienības sankciju izstrāde pret Baltkrieviju. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels otrdien paziņoja, ka dalībvalstu lēmums par sankciju paplašināšanu Baltkrievijai gaidāms tuvākajā laikā un to vidū būs arī aizliegums nomāt lidmašīnas no Eiropas Savienībā bāzētām kompānijām.

Paredzams, ka ES aizliegs Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai „Belavia” nomāt lidmašīnas no Eiropas Savienībā bāzētām kompānijām. 17 no 29 “Belavia” flotē esošajām lidmašīnām šobrīd tiek nomātas.

"Eiropas Savienības ārlietu padome ir pieņēmusi juridiski pamatotas sankcijas, iekļaujot papildus sektorus. Piemēram, lielākā daļa “Belavia” flotes ir nomāta no Eiropas Savienības kompānijām. Tam tiks pielikts tūlītējs punkts brīdī, kad tiks pieņemts lēmums par sankcijām,” uzsvēra Mišels.

"Human Rights Watch": cilvēktiesības pārkāpj gan Baltkrievija, gan Polija

Tikmēr uz Polijas un Baltkrievijas robežas turpinās migrantu centieni iekļūt Eiropas Savienībā. Cilvēktiesību organizācija “Human Rights Watch” trešdien publicējusi ziņojumu, kurā norāda, ka uz Baltkrievijas un Polijas robežas notiekošais noved pie “nopietniem” cilvēktiesību pārkāpumiem pret migrantiem, ko īsteno abu valstu valdības.

Ziņojumā citēti pie robežas iestrēgušie cilvēki, kas organizācijai sacījuši, ka Polijas robežsargi viņus “dažkārt vardarbīgi atgrūduši” uz Baltkrieviju. Savukārt Baltkrievijas pusē “ziņojumi par vardarbību, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos un Baltkrievijas robežsargu īstenoto piespiešanu bija ikdienišķa parādība”.

Kā skaidrojusi organizācijas vecākā Eiropas un Centrālāzijas pētniece Lidija Gala, “kamēr Baltkrievija radīja šo situāciju, neņemot vērā sekas, ko tas radīs cilvēkiem, Polija ir līdzatbildīga par akūtām ciešanām pierobežas zonā”.

Organizācijas pārstāvji oktobrī devās uz abām valstīm un intervēja 19 migrantus, kuri stāstījuši “satraucošus stāstus par klejošanu aukstā laikā pa mežiem, purviem un upēm dienām un pat nedēļām ilgi bez pārtikas vai ūdens”.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.

Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt