Dienas ziņas

Dabas eksperti šogad apmeklēs 50 000 īpašumu

Dienas ziņas

Svinīgi atklāj militāro bāzi Lūznavā

Intervija ar Īrijas parlamenta spīkeru

Latvija var rēķināties ar Īrijas atbalstu ES fondu sadalē. Intervija ar Īrijas parlamenta spīkeru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvija var rēķināties ar Īrijas atbalstu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā. Tā intervijā Latvijas Televīzijai apliecināja Īrijas parlamenta spīkers Šons O’Fērils, kurš šonedēļ bija vizītē Latvijā. Viņš arī uzsvēra, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES var novest pie Apvienotās Karalistes iziršanas.

LTV: O’Fērila kungs, Latviju un Īriju kā pēc izmēra nelielas Eiropas Savienības dalībvalstis vieno vairākas kopīgas lietas. Taču mums arī ir ļoti lielas ekonomiskās attīstības atšķirības, kam apliecinājums ir ievērojamais latviešu skaits, kas devušies darba meklējumos uz Īriju. Kā jūs raksturotu mūsu divpusējās attiecības, un kāds ir labākais padoms, ko par ķeltu tīģeri dēvētā Īrija varētu sniegt?

Pirmkārt, jāsaka, ka divpusējās attiecības ir lieliskas. Īrija ļoti novērtē atbalstu, ko, piemēram, jūsu valdība sniegusi saistībā ar mūsu pozīciju “Brexit” jautājumā.

Mēs arī ļoti novērtējam tos 50 tūkstošus latviešu, kurus esam “aizņēmušies” no jūsu valsts.

Viņi strādā dažādos mūsu ekonomikas sektoros. Viņi sniedz ne vien pozitīvu artavu ekonomikā, bet arī labi integrējas īru sabiedrībā. Es varbūt nesteigtos dot padomus jūsu valdībai, taču es paturētu prātā, ka Īrija ieguva ļoti daudz no dalības Eiropas Savienībā. Lai gan Latvija ir, relatīvi runājot, no jaunajām dalībvalstīm, tai jābūt spējīgai izmantot šo dalību vēl vairāk, nekā tā to darījusi līdz šim.

Diskusijās šeit pēdējās dienas laikā ir skaidrs, ka valdība šeit redz iespēju struktūrfondu apjomu palielināšanā, kas ienāk valstī, lai attīstītu infrastruktūru. Vēl arī notiek fokusēšanās uz kopējās lauksaimniecības politikas mehānismiem.

Es labi saprotu šo noskaņojumu, ka Eiropai jādara vairāk latviešu zemnieku labā, un es noteikti ar šo vēsti atgriezīšos mājās mūsu parlamentā un valdībā.

Tāpat kā Latvija mūs atbalsta “Brexit” kontekstā, mēs atbalstām Latviju kampaņā par lielākiem struktūrfondiem un lielāku finansējumu kopējai lauksaimniecības politikai. Un es to saku, paturot prātā to, kā Īrija kļuva par ļoti veiksmīgu valsti arī ar mūsu lauksaimniecības sasniegumiem, kā arī mūsu pārtikas un dzērienu ražošanu. Ļoti lielu daļu no tā veidoja labumi, kas nāca no kopējās lauksaimniecības politikas. 

Vai gaidāt, ka viesstrādnieki pēc “Brexit” varētu vairāk izvēlēties Īriju, un vai tas neradīs nebijušu sociālu spiedienu?

Cilvēki, kas pašlaik ierodas Īrijā, ir laipni gaidīti un sniedz pozitīvu ieguldījumu, un vismaz pašlaik nav nekāda konkrēta sociālā spiediena. Es pat teiktu, ka ir sociāli uzlabojumi, jo Īrija pēdējos 20 gados no monokulturālas sabiedrības ir kļuvusi par multikulturālu, un mēs esam veiksmīgi uzņēmuši visas tautas, kas nākušas dzīvot mūsu vidū.

Ja runājam par “Brexit”, ir ļoti skaidri redzamas negatīvās puses saistībā ar mūsu ekonomiskajām attiecībām starp Īriju un Lielbritāniju, kā arī ļoti nozīmīgais jautājums par robežu starp Īrijas ziemeļiem un dienvidiem. Taču, no otras puses, sekojam šim procesam kā vienīgā angliski runājošā valsts, kas paliks savienībā. Un tas noteikti uzlabo Īrijas pievilcīgumu ārvalstu investīcijām un cilvēkiem, kuri meklē darbavietas.

Ja runājam par ilgtermiņa perspektīvām. Zinām, ka Skotija un Ziemeļīrija faktiski tiek izvestas no Eiropas Savienības pret savu gribu. Vai pieļaujat, ka tas var veicināt milzu pārmaiņas Apvienotajai Karalistei nākotnē – varbūt vēl viens Skotijas neatkarības referendums un varbūt pat Īrijas apvienošana?

Es domāju, ka būs neskaitāmas sekas, kas plūdīs no Lielbritānijas saistībā ar tās aiziešanu no Eiropas. Es domāju, ka tā ir politiskās sistēmas izgāšanās, kas radīja augsni šādai rīcībai, pirmkārt. Un, kā jau teicu – mums šeit ir jāskatās uz mūsu interesēm.

Taču attiecības starp Īriju un Lielbritāniju pēdējos divdesmit gados ir normalizējušās pēc gandrīz astoņsimt ļoti grūtiem gadiem. Un ne tikai normalizējušās, šīs attiecības ir pat ļoti labas. Mēs saskatām, ka viņu interesēs ir palikt Eiropas Savienībā. Un līdz ar to kā draudzīgs kaimiņš, kurš to novēro, mēs domājam, ka Lielbritānija pieļauj fundamentālu kļūdu. Un, protams, manuprāt, šī kļūda paaugstinās politisko toni Skotijā, kā jau tas ir noticis Ziemeļīrijā, un

tas galu galā var novest pie Apvienotās Karalistes tagadējās formas izjukšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti