Latvija var būt paraugs Moldovai. Intervija ar Latvijas vēstnieku Mikutu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Moldovā vien dažus mēnešus valdības groži pilnībā nonākuši proeiropeiskas kustības rokās. Vai tas palīdzēs Moldovai straujāk veidot vēl ciešākas saites ar Eiropas Savienību (ES)? Tomēr Moldovas dienas kārtībā svarīgi ir arī citi jautājumi – gan cīņa ar Covid-19 pandēmiju, gan Piedņestras jautājuma sakārtošana un vēlme iegūt pasaules atzinību Moldovas lepnumam – vīniem. Latvijas Radio sarunājās ar Latvijas vēstnieku Moldovā Uldi Mikutu.

Kā būtu raksturojamas Latvijas un Moldovas attiecības?

Tās ir, pirmām kārtām, labas un, otrām kārtām, – uz dinamiski augošas fāzes. To nosaka gan vēsturiski faktori, gan arī Eiropas Savienības demonstrētā atvērtība jau kopš 2013./14. gada. Un, protams, tas, ko mēs redzam un sagaidām tuvāko gadu perspektīvā pēc Moldovas parlamenta vēlēšanām un pēc proeiropeisko un proreformu spēku pārliecinošas ievēlēšanas parlamentā, mēs sagaidām arī šo divpusējo attiecību tālāku, pozitīvu dinamiku un arvien plašākas iespējas sadarboties.

Intervija ar Latvijas vēstnieku Moldovā Uldi Mikutu
00:00 / 12:25
Lejuplādēt

Jūs pieminējāt parlamenta vēlēšanas – vai jau tagad ir redzams virziens, kādā dodas Moldova, vai par ātru par to runāt?

Virziens neapšaubāmi ir eiropeiskais ceļš. Politiskā partija “PASS” parlamenta vēlēšanās, kas notika 11. jūlijā, saņēma lielu tautas atbalstu, iegūstot 63 deputātu vietas no 101. Tātad pārliecinošs vairākums. Attiecīgi tika arī izveidota valdība. Protams, mēs pēc pirmajiem mēnešiem redzam arī Eiropas Savienības demonstrētu atvērtību un gatavību palīdzēt reformēt dažādus sektorus, kur ir vislielākās nepieciešamības. Kā pirmo šeit noteikti var nosaukt tieslietu sektoru, likuma un varas stiprināšanu, labu pārvaldību un cīņu pret korupciju. Un mēs domājam, ka šādā plāksnē šis atbalsts arvien pieaugs.

Attiecīgi mēs redzam arī Latvijas iespējas un Latvijas lomu,

kur mēs atsevišķās jomās varam spēlēt kā paraugmodelis, gan arī ar savas pieredzes un zināšanu pārnesi šeit – Moldovā.

Un, protams, mēs nevaram nerunāt arī par Covid-19 pandēmiju. Arī jums kā vēstniekam šis kadences laiks lielākoties ir bijis Covid-19 pandēmijas ēnā. Kā Moldova tiek galā ar šo pandēmiju?

Jums taisnība. Manu kadences laiku sadalot divās daļās – pirms pandēmijas un pandēmijas laiks – nu jau tas pandēmijas laiks ņem krietnu virsroku. Moldova kā valsts tika ietekmēta. Tika ietekmēta diezgan stipri, faktiski sākot jau no pašas pandēmijas sākuma, 2020. gada martā. Sabiedrības inficēšanās procents bija nemainīgi augsts. Nemainīgi augsts līdz pat šī gada pavasarim, kad tas visnotaļ strauji kritās. Tur droši vien ir vairāki iemesli – viens no tiem ir vakcinācijas uzsākšana gan šeit uz vietas Moldovā, gan tiem, kuriem ir Rumānijas pases, tad tiem bija iespēja vakcinēties Rumānijā jau šī gada sākumā. Noteikti savu lomu spēlēja arī sabiedrības kopējais inficēšanās līmenis – diezgan liela daļa pārslimoja smagākā vai vieglākā veidā, iegūstot uz kādu laiku imunitāti. Līdz ar to šī situācija strauji sāka uzlaboties pavasarī. Vasara tā arī pagāja, tādā vieglā ritmā. Proti, bija dažādas iespējas ceļošanai un arī šeit uz vietas izklaidēm.

Rudens ir sācies, cilvēki ir atpakaļ no ceļojumiem, skolēni iet skolās, un rudens diemžēl ir sācies ar Covid-19 infekcijas pieaugumu.

Ja mēs skatāmies Latvijā, mums šī vakcinēšanās aptvere un temps nav tik straujš, kā mēs gribētu. Liela loma ir arī dezinformatoriem. Kā ir Moldovā? Kā Moldova tiek vai netiek galā ar šo aspektu?

Es teiktu, ja Latvijā mēs skatāmies uz situāciju, uz vakcinācijas procentu, ka tas ir nosacīti slikts, un tas ir taisnība, ja mēs skatāmies ES griezumā, tad Moldovā tas ir vēl stipri zemāks. Moldovā pilno vakcinācijas kursu ir izgājuši 23% cilvēku. Līdz ar to es teiktu, ka šeit ir daudz darāmā, lai pārliecinātu lielu daļu sabiedrības par nepieciešamību vakcinēties. To Moldovas varasiestādes no savas puses, medicīnas iestādes, kaut kādā mērā arī viedokļu līderi un masu mediji dara. Bet acīmredzot rezultāts liecina, ka šīs pūles nav pietiekamas. Redzam, ka Moldovas iestādes saskata šo problēmas nopietnību. Ceram, ka viņiem izdosies vakcinācijas tempu atdzīvināt un spēt nodrošināt veselības [aprūpes], medicīnas sektora funkcionētspēju.

Vai jūs redzat kādus ceļus, kā Latvija un Moldova var sadarboties, palīdzēt viena otrai?

Neapšaubāmi. Patiesībā, mums jau šobrīd ir labs piemērs –

ir kopīgs attīstības sadarbības projekts, kuru finansē Latvijas Ārlietu ministrija, starp Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu un Neatliekamās medicīnas institūtu Moldovā, Kišiņevā.

Tieši saistībā ar krīzes komunikācijas aspektiem Covid-19 pandēmijas laikā. Tāda pieredzes un zināšanu apmaiņa, saruna vai plašāki elementi tieši par kļūdām, bet arī par veiksmīgajiem stāstiem, kur Latvijas kolēģi var pastāstīt no savas puses Moldovas kolēģiem par krīzes vadību. Protams, paskatīties arī plašāk par veselības, par medicīnas sektoru savstarpējo mijiedarbību. Tajā skaitā, skatoties arī tālākā nākotnē.

Pie Latvijas vēstniecības Moldovā
Pie Latvijas vēstniecības Moldovā

Kā ir ar palīdzības sniegšanu latviešiem Moldovā, Covid-19 pandēmijas laikā? Vai bieži nākas palīdzēt? Un kā vispār ir ar tām vakcinēšanās iespējam Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo šeit – Moldovā?

Jāsāk ar to, ka latviešu diaspora ir pavisam neliela, līdz ar to tādu īpašu palīdzību vēstniecībai nav bijusi nepieciešamība sniegt. Protams, ja mums kāds jautā, tad neapšaubāmi mēs informējam un sniedzam to informāciju, kas ir mūsu rīcībā. Vienlaikus gribu gan teikt to, ka arī ārvalstniekiem, kas šeit atrodas, ir iespēja vakcinēties. Arī mēs paši kā diplomāti esam gājuši šim procesam cauri šeit, Moldovā, vakcinējušies šeit, Moldovā. Šajā ziņā Moldovas iestādes ir ļoti pretimnākošas.

Ir kāds jautājums, kuru noteikti nevar neapspriest, runājot par Moldovu. Arī esot šeit uz vietas un runājot ar iedzīvotājiem, ļoti bieži ir tā “sāpe” par Piedņestras teritoriju jeb Pārdņestras teritoriju. Kā jūs redzat tālāko attīstību Moldovas un Piedņestras attiecībās un kāda tā ir iespējamā, sagaidāmā nākotnē?

Neapšaubāmi atrisinājumam kādā brīdī ir jānāk. Un, protams, mēs kā Latvija vēlamies, lai šis jautājums tiktu atrisināts un tiktu atrisināts, protams, ievērojot Moldovas starptautiski atzītās robežas, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Attiecīgi piešķirot Pārdņestras reģionam īpašu statusu. Kā šis risinājums tiks panākts, tas, protams, ir vairāk starptautisko sarunu jautājums. Kā mēs zinām, ir speciāls sarunu formāts – tā saucamais 5+2 sarunu formāts, kur piedalās dažādi starptautiskie spēlētāji. Runājot ar vietējām amatpersonām un politiķiem, ir salīdzinoši skaidrs, ka tas lielais risinājums varbūt nav gaidāms tepat un tūlīt. Bet viņam būtu kādā brīdī noteikti jānāk. Līdz tam, kad šis risinājums tīri ģeopolitisku apsvērumu dēļ tiktu panākts, Moldovas iestādes un amatpersonas vairāk skatās uz tā saucamo mazo uzticību veidojošo pasākumu īstenošanu. Un tas mērķis ir pavisam vienkāršs.

Mērķis ir vest kopā abu Dņestras krastu – gan šī Pārdņestras reģionā, gan otra krasta – cilvēkus.

Tad piedāvāt viņiem dažādas iespējas sadarboties. Un galu galā arī veidot kopējo vidi tādu, lai tad, kad pienāktu iespēja šī konflikta atrisinājumam, lai tā vide būtu sagatavota. Lai tas nebūtu pārsteigums. Lai šī integrācija jeb reintegrācija notiktu ātri un veiksmīgi. 

Un jāpieskaras vēl vienam visnotaļ svarīgam jautājumam. Tā ir Moldovā tik ļoti svarīgā vīna kultūra, vīna tradīcija. Runājot ar cilvēkiem šeit, dzirdu to “sāpi” par to, ka Eiropa, tostarp Latvija, nenovērtē Moldovas vīnu un tā kvalitāti. Protams, tas pamatā būtu Moldovas vēstnieku darbs šajās Eiropas Savienības valstīs. Bet, kā jūs redzat, vai ir kaut kādas potenciālas iespējas, kā arī vēstniecība var iesaistīties un vairot šo sadarbību un palīdzēt šai ekonomiski potenciālajai sfērai attīstīties Moldovā?

Pilnīgi noteikti ir kaut kāda diplomātiskā darba daļā. Šeit uz vietas ir arī dalība dažādos tradīciju veicināšanas pasākumos un vietējās kultūras veicināšanas pasākumos. Un viena no tādām ir arī ar vīnogu novākšanu un ar vīna taisīšanu saistītie pasākumi. Šeit esam piedalījušies kopā ar ģimeni gan vīnogu novākšanā, gan jau pēc tam arī pētījuši un skatījušies, kā vīns top, un piedalījušies šeit tradicionālā pasākumā, kas ir vīna svētki. Tas parasti notiek oktobra pirmajā pilnajā nedēļas nogalē. Ārpus pandēmijas laikos Kišiņevas centrālajā laukumā, bet pandēmijas laikā vairāk pa vīna darītavām kaut kur reģionos notiek vietējā vīna degustācija. Notiek arī dažādi tradicionālie elementi kā dejas, kā kopēja dziedāšana un tamlīdzīgi. Tas, ko vēlos teikt, ka vīns Moldovā patiešām ir labā kvalitātē. Un to atzīst dažādi eksperti, dažādi tiešām vīna zinātāji.

Un noteikti šī attiecība starp kvalitāti un vīna cenu ir patiešām ļoti draudzīga patērētāja kabatai.

Es teiktu, no tādas personīgās pieredzes un no sava divarpus gadu darba šeit, ka Moldovas vīnam ir lielāks potenciāls, nekā tas šobrīd tiek realizēts gan Eiropas tirgū, gan arī ārpus Eiropas. 

Bet šo visu ir kaut kā iespējams veicināt? Vai tas tomēr ir uzņēmēju pašiniciatīvas jautājums?

Neapšaubāmi, mēs no savas puses, protams, arī skatāmies uz Latvijas patērētāju gaumi. Protams, ja mēs runājam par Moldovas vīna eksporta palielināšanas iespējām uz Eiropas valstīm, tajā skaitā uz Latviju, tas vairāk ir Moldovas vēstniecības Rīgā darbs. Taču arī tīri no tāda patērētāju viedokļa mēs redzam, ka potenciāls un perspektīvas ir. Mums, starp citu, jāatzīmē, ka ir arī goda konsuls šeit, Moldovā, jau ilgus gadus. Un viņš ir tieši nodarbināts vīna darītavā. Viņam pieder vīna darītava šeit. Un mēs mēģinām iespēju robežās viņam palīdzēt ar atsevišķu kontaktu piedāvāšanu. Tā, lai, teiksim, šai viņa produkcijai būtu iespēja Latvijā iegūt kādu plašāku noietu.

Paldies Jums par sarunu.

Paldies. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti