Solidarizējoties ar Eiropas Savienības kolēģiem, Latvija uz konsultācijām atsauc Latvijas vēstnieku Baltkrievijā
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) October 7, 2020
"Vēstnieks netiek atsaukts, taču esam nupat paaicinājuši vēstnieku komandējumā uz Rīgu, lai solidarizētos ar Lietuvu un Poliju un konsultētos," skaidroja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris LTV skaidroja, ka, “ņemot vērā notikumu attīstību Baltkrievijā, kā arī solidarizējoties ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijas Ārlietu ministrija ir izlēmusi ataicināt Latvijas vēstnieku Baltkrievijā uz Rīgu uz konsultācijām, kā mēs to diplomātijā saucam. Tas nereti tiek darīts, lai labāk gan saprastu situāciju, kāda ir Baltkrievijā šobrīd, gan arī kā žestu paustu Baltkrievijai, ka mums nav pilnībā pieņemama šī notikumu attīstība un apstākļi, kas kļuvuši zināmi pēdējā laikā.”
Uz jautājumu, vai šie diplomāti pēc tam varēs droši atgriezties atpakaļ Baltkrievijā un turpināt savu darbu, Beķeris uzsvēra, ka šeit “runa nav par vēstnieku atsaukšanu vai par diplomātisko attiecību maiņu. Tā ir ierasta prakse, kuru valsts izmanto, paaicinot savus diplomātus uz konsultācijām galvaspilsētās. Mūsu gadījumā tas varētu būt vienas, divu nedēļu jautājums. Diplomāti turpina savu darbu. Protams, ir grūti paredzēt precīzu tālāku notikumu attīstības gaitu, bet šobrīd par kādu plašāku ietekmi vai citiem pavērsieniem būtu pāragri runāt.”
No Minskas uz konsultācijām atsaukta arī Igaunijas vēstniece Merike Kokajeva, vēsta Baltkrievijas portāls "Tut.by". Iepriekš no Baltkrievijas galvaspilsētas aizbrauca Lietuvas, Polijas un Vācijas diplomāti.
Avoti Vācijas Ārlietu ministrijā otrdien ziņoja, ka Vācijas vēstnieks Baltkrievijā Manfrēds Huterers uz laiku pametis Baltkrieviju. Vēstnieks atstājis Baltkrieviju, lai vadītu diskusijas Berlīnē un solidarizētos ar Poliju un Lietuvu, atklāja avoti ministrijā.
Lietuva un Polija atsauca savus vēstniekus Baltkrievijā uz konsultācijām pēc Minskas prasības, lai šīs valstis samazina savu diplomātisko klātbūtni Baltkrievijā, otrdien norādīja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs. Ministrs skaidroja, ka šāds lēmums tika pieņemts pēc intensīvām konsultācijām ar citu ES valstu ārlietu ministriem, tostarp Polijas un Vācijas kolēģiem un ES augstāko pārstāvi ārlietās un drošības politikā Žuzepu Borelu.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo vēlēšanu Baltkrievijā rezultātiem. Tajās pēc oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus pastiprina piedzīvotā vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana.
ES dalībvalstu līderi sēdē oktobra sākumā panākuši vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels informēja, ka "melnajā sarakstā" iekļaus 40 personas. Tostarp gan nebūs bijušais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Iepriekš septembra beigās Latvijas ārlietu ministrs, pamatojoties uz Latvijas Ministru kabinetā lemto, kā arī koordinējot ar Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrijām (ĀM), pieņēma lēmumu uz nenoteiktu laiku noteikt ieceļošanas aizliegumu Latvijā 101 Baltkrievijas amatpersonai no Baltkrievijas.
