“Katalonijas referendums par neatkarību ir Spānijas iekšējā lieta, kas risināms šīs valsts konstitucionālajos ietvaros. Ja Katalonijas reģiona valdība pasludinās neatkarību, tad atbilde ir ļoti vienkārša: Latvija šādu neatkarību neatzīs,” pauda Rinkēvičs.
“Es saprotu emocionālos izteikumus Latvijā, ka mums būtu jāatbalsta kataloņi, jo mēs taču arī kādreiz cīnījāmies par neatkarību. Taču Baltijas valstu situācija toreiz principiāli atšķīrās no Katalonijas situācijas šobrīd - Baltijas valstis bija okupētas valstis. Savukārt Spānijas konstitūcija ir pieņemta demokrātiskā ceļā un šīs valsts robežas un statuss ir starptautiski atzīts,” pauda ministrs.
Savukārt Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputāts Atis Lejiņš (“Vienotība”) norādīja, ka “pēc Franko nāves visa Spānija, visas provinces piedalījās jaunas konstitūcijas izveidošanā, un arī Katalonieši piedalījās”.
“Un nobalsoja milzīgais vairākums “par”. Viņi dabūja milzīgu autonomiju. Principā viņi dabūja savu pašu valdību tur. Tagad viņi vairs to negrib. Kāpēc – tāpēc, ka viņi ir dabūjuši ļoti daudz naudas no visas Spānijas, no Madrides, no Eiropas Savienības. Es tur biju nupat, pagājušajā nedēļā, un tas ir fantastiski, kādi ceļi, tuneļi, estakādes tur ir uzbūvētas. Tagad viņi ir bagāti un vairs negrib dot pārējiem naudu,” LTV sacīja Lejiņš.
Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (“Kustība Par!”) norādīja, ka “Latvijas pozīcija ir, ka Spānijas karalistes teritoriālā vienotība ir neapšaubāma”.
“Tas ir gan no mūsu divpusējām attiecībām ar Spāniju, gan izriet no Eiropas Savienības līguma, kur īpaši atrunāts, ka dalībvalstu teritoriālā integritāte ir viena no Eiropas Savienības vērtībām. Tāpēc mēs varam runāt par to, ka Spānijai jāveicina savu iekšējo attiecību pilnveide, varbūt paplašināt tā jau pietiekami plašo Katalonijas autonomiju, bet Latvija nevar, izejot no mūsu starptautiskajām saistībām, atbalstīt Katalonijas neatkarību,” skaidroja Loskutovs.
