Ministrijā vēstī – laikā, kad Krievija un Baltkrievija izvērš pilna mēroga karadarbību pret Ukrainu, Lukašenko neleģitīmais režīms turpina centienus stiprināt savu autoritāro varu, apspiežot baltkrievu tautas brīvības alkas un ievelkot Baltkrieviju aizvien dziļāk asiņainajā karā Ukrainā.
"2022. gada 27. februārī Baltkrievijā notikušais tā saucamais referendums par grozījumiem Baltkrievijas Republikas konstitūcijā tika organizēts uz vispārēju represiju fona un noritēja nedemokrātiski un necaurskatāmi," pauda ministrijā, norādot, ka neatzīst tā saucamo referendumu un jebkādus tā rezultātus.
"Tikai Baltkrievijas tauta brīvās un godīgās vēlēšanās starptautisko organizāciju un starptautisko novērotāju klātbūtnē var lemt par savu nākotni," pauda ministrijā.
KONTEKSTS:
27. februārī notika referendums Baltkrievijā par izmaiņām konstitūcijā. Par nopietnāko izmaiņu var uzskatīt oficiālu pilnvaru piešķiršanu savulaik Aleksandra Lukašenko izveidotajai Visas Baltkrievijas tautas sapulcei. Teorētiski tas ļautu Lukašenko būt vienlaikus gan šīs jaunās sapulces vadītājam, gan prezidentam, pēc savu pilnvaru beigām saglabājot kontroli pār valsti.
Referendumā vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai jūs atbalstāt grozījumus un papildinājumus Baltkrievijas Republikas konstitūcijā?" Iepriekš publicētais jaunās Baltkrievijas konstitūcijas projekts formāli paredz ierobežot Baltkrievijas prezidenta pilnvaras. Piemēram, konstitūcijas projektā rakstīts, ka prezidenta amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus piecu gadu termiņus. Šis noteikums gan attieksies uz nākamajiem prezidentiem, nevis Lukašenko. Baltkrievijas konstitūcijā savulaik jau bija šāds punkts, bet 2004. gadā pats Lukašenko ar referenduma palīdzību panāca tā atcelšanu, lai varētu palikt pie varas.
Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska noraidīja Lukašenko izsludināto referendumu, viņa pieprasa sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas.
