Samita deklarācijā pausta politiskā griba attīstīt Baltijas, Adrijas un Melnās jūras krastos esošo valstu reģionālo sadarbību transporta un enerģētikas jomā, kā arī veicināt sadarbību starp privāto un publisko sektoru.
Noslēdzoties sestajam Trīs jūru iniciatīvas samitam un Biznesa forumam, ko šogad rīkoja Bulgārijas Republika, Valsts prezidents Egils Levits saņēma oficiālo TJI karogu. Tas simboliski apliecina Latvijas gatavību septīto samitu 2022. gadā organizēt Rīgā: https://t.co/S0zKA1tX0f pic.twitter.com/Gau20lmSwh
— Valsts prezidenta kanceleja (@Rigas_pils) July 9, 2021
Nākamā gada samita rīkošanu Bulgārijas prezidents uzticēja Latvijas prezidentam Egilam Levitam, kurš jau tagad izklāstīja Rīgā gaidāmās sanāksmes plānotos uzsvarus.
“Es domāju, ka mēs varēsim balstīt Rīgas samitu uz iepriekšējo samitu panākumiem, taču uzsvars būs uz privātām investīcijām, kas ir ļoti būtiskas. Publiskās investīcijas Trīs jūru iniciatīvas fondā arī, protams, ir nozīmīgs instruments, taču ar to nepietiek.
Tāpēc tas būs mūsu mērķis – padarīt mūsu reģionu pievilcīgāku nevis vienkārši investīcijām kopumā, bet specifiskiem infrastruktūras projektiem, kas ir mūsu galvenais fokusēšanās punkts.”
Trīs jūru iniciatīva tika izveidota kā reģionāls sadarbības modelis, tuvinot Eiropas Savienības dalībavlstis no Baltijas, Centrāleiropas un Balkāniem gan politiski, gan ekonomiski.
Iniciatīva ir saistīta ar vairākiem vērienīgiem infrastruktūras projektiem, tostarp ziemeļu-dienvidu lielceļu “Via Karpatija”, ar kuru plānots savienot Klaipēdu Lietuvā ar Salonikiem Grieķijā. Citu infrastruktūras projektu vidū ir arī Baltijas-Adrijas koridors, kā arī sašķidrinātās gāzes infrastruktūra.
Trīs jūru iniciatīva
Trīs jūru iniciatīva ir dibināta 2016. gadā, to veido 12 Eiropas Savienības dalībvalstis: Latvija, Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Partneru statusā samitos piedalās ASV, Vācija un Eiropas Komisija.