Euranet Plus

Daniels Barts par gaidāmajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām, populisma ietekmi

Euranet Plus

Uģis Lībietis par svarīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ

Latvijā ceļu satiksmē bojāgājušo skaits pēdējo 7 gadu laikā krities par 38%.

Latvijā ceļu satiksmē bojāgājušo skaits pēdējo 7 gadu laikā krities par 38%

Latvijā ceļu satiksmē bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju pēdējo septiņu gadu laikā krities par 38%. Arī kopumā Eiropas Savienībā (ES) dati liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits otro gadu pēc kārtas samazinājies. Vienlaikus lēsts, ka aptuveni 135 tūkstoši cilvēku pērn guva smagas traumas, un liela daļa no tiem bijuši neaizsargātie ceļu lietotāji – gājēji, riteņbraucēji un motociklisti. Lai ceļus dalībvalstīs padarītu drošākus, Eiropas Komisija izstrādā jaunu ceļu satiksmes drošības politikas plānu.

Pērn uz Eiropas Savienības dalībvalstu ceļiem dzīvību zaudējuši 25,3 tūkstoši cilvēku, kas ir par % mazāk nekā 2010. gadā. Par transportu atbildīgā Eiropas Komisijas locekle Violeta Bulca atzīst - lai gan šī tendence ir iepriecinoša, būs ļoti grūti sasniegt ES mērķi – līdz 2020. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi:

''Pagājušajā gadā uz mūsu ceļiem dzīvību zaudēja 25,3 tūkstoši cilvēku, bet vēl 135 tūkstoši cilvēku guva smagas traumas. Šis ir milzu zaudējums gan ģimenēm, gan sabiedrībai kopumā. Tiek lēsts, ka šo

zaudēto un traumēto cilvēku sociālekonomiskās izmaksas ir 120 miljardi eiro gadā. Tas iekļauj medicīniskos izdevumus un darba kapacitāti.

Manuprāt, šie radītāji ir absolūti nepieņemami.''

Tiesa, uz ceļiem bojā gājušo statistika gadu griezumā liecina, ka šis skaits otro gadu pēc kārtas samazinājies par aptuveni 2% un patlaban ir zemākais vidējais rādītājs Eiropas Savienības vēsturē. Bulca papildina, ka Eiropas Komisija pašlaik izstrādā jaunu ceļu satiksmes drošības politikas plānu 2020.–2030. gadam, kā arī vairākus konkrētus pasākumus, kas veicinās ceļu satiksmes drošību. Tostarp plānots pārskatīt noteikumus par transportlīdzekļu drošību un infrastruktūras drošības pārvaldību

''Vēl viena pozitīva tendence ir tas, ka šo rādītāju atšķirība starp dalībvalstīm arī samazinās. 2017. gadā tikai divās dalībvalstīs mirstības rādītājas uz ceļiem bija augstāks par 80 bojāgājušajiem uz miljons iedzīvotājiem. Esmu arī īpaši priecīga, ka atsevišķas valstis sasniegušas ievērojumu progresu pērn. Igaunija ceļu letalitātes rādītāju divos gados samazinājusi par 32%, un mana dzimtā valsts Slovēnija šo rādītāju samazinājusi par 20%. Taču mēs nevaram aizmirst arvien lielo bojā gājušo skaitu uz ceļiem. Mēs koncentrēsimies uz to, lai visās automašīnās būtu jaunākās drošības sistēmas, nevis tikai jaunākajos un dārgākajos mašīnu modeļos.''

Minētos pasākumus Eiropas Komisija plāno publiskot vēl šopavasar. Savukārt vairāk par to kāda situācija pēdējos gados ir uz Latvijas ceļiem, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis:

''Ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, [starp ES dalībvalstīm] esam piektie no beigām, un 70 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju jebkurā gadījumā ir labākā situācija kopš neatkarības atgūšanas. Arī samazinājums pēdējos divos gados ir diezgan būtisks. Ne tikai policija un citas iesaistītās institūcijas ir tās, kas ar tehniskiem līdzekļiem vai izmaiņām likumdošanā šo rezultātu cenšas sasniegt - vidējo Eiropā, kas ir 50 bojāgājušie uz miljonu -,  acīmredzot jārunā arī par infrastruktūras uzlabošanu. Un šeit, protams, mums vēl ir daudz ko strādāt salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem.''

Eiropas Savienībā pērn viszemākie rādītāji ceļu satiksmes negadījumos bija Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei, Nīderlandei un Dānijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti