Briselē ministri mēģinās vienoties par to, kā palielināt humāno palīdzību nabadzīgajām valstīm. Pēdējos gados finanšu krīzes dēļ Eiropas valstis mēdz samazināt atbalstu trūcīgajiem reģioniem.
Aizvadīto 20 gadu laikā nabadzība pasaulē ir mazinājusies. Indija, Brazīlija un Ķīna attīstās ļoti strauji. Tomēr, kā norāda eksperti, līdzšinējie nabadzības mazināšanas mērķi bija salīdzinoši viegli sasniedzami. Tagad ir jādara sarežģītākais darbs. Turpmāko 15 gadu laikā pasaulei būtu jādara viss, lai palīdzētu tieši visnabadzīgākajiem cilvēkiem vismazāk attīstītajos reģionos.
Tomēr aizvadītajā gadā palīdzība šādām valstīm ir nevis pieaugusi, bet gan samazinājusies par 2%, saka starptautiskās kampaņas “One” vadītāja Eloīze Toda. „Situācija nav vienlīdzīga. Visnabadzīgākajās valstīs cilvēki dzīvo trūcīgāk un nabadzības nasta ir smagāka,” saka Toda. „Tādēļ mums ir jādara viss iespējamais, lai starptautiskā palīdzība tiktu sniegta tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Proti, lai to saņemtu sievietes un meitenes, nabadzīgākās valstis, lai tiktu apmierinātas cilvēku pamatvajadzības. Tie ir mērķi, kuriem nākotnē būtu jāvelta starptautiskā palīdzība, jo tā kļūst par arvien grūtāk pieejamu resursu,” viņa norāda.
Attīstītās valstis visā pasaulē jau sen ir solījušas, ka veltīs 0,7% no sava iekšzemes kopprodukta, lai palīdzētu nabadzīgajiem pasaules reģioniem. Tomēr darbi ar vārdiem sakrīt reti. Vien dažas valstis šobrīd atvēl attīstības sadarbībai tik daudz līdzekļu. Pārsvarā summas ir krietni mazākas. Arī Latvija no sava budžeta trūcīgo valstu atbalstam vidēji sniedz vien ap 0,08% no IKP.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa - Lukaševica, kura attīstības ministru sanāksmē pārstāv mūsu valsti, saka, ka jaunie mērķi paredz, ka Latvijai un citām salīdzinoši jaunām dalībvalstīm valstīm vajadzētu 15 gadu laikā palielināt atbalstu līdz 0,33%. Tas ir aptuveni četras reizes vairāk kā šobrīd.
„Attīstības finansējums un attīstības palīdzība nenozīmē tikai mazāk attīstītās valstis un tikai Āfrikas reģionu, par kuru šodien, varbūt, vairāk tiek runāts. Arī, piemēram, mūsu sniegtā humānā palīdzība Ukrainai – segas, elektrības ģeneratori, ir ļoti konkrēts un, es domāju, mums saprotams piemērs tam, ko nozīmē attīstības sadarbība un finansējums,” norāda Kalniņa – Lukaševiča. „Latvija ir specializējusies uz Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm. Tās ir Moldova, Ukraina, Gruzija un arī tālāk Centrālāzijas valstis, kur jau šobrīd gan kopā ar valsts pārvaldi, gan mūsu nevalstiskais sektors īsteno virkni ļoti praktiskus, konkrētus piemērus un projektus,” pauda parlamentārā sekretāre.
Tomēr nevalstiskā organizācija Latvijas Platforma attīstības sadarbībai arī mūsu valsti kritizē, apgalvojot, ka nauda netiek veltīta visnabadzīgākajiem reģioniem.
Jāsaka, ka salīdzinoši pārtikusī Beļģija trūcīgajiem pasaules reģioniem atvēl mazāk par nospraustajiem 0,7% no IKP. Tomēr Beļģijas vicepremjers Aleksandrs De Kro sola, ka tuvāko gadu laikā atbalsts pieaugs. Turklāt De Kro noliedz kritiku, ka vairums naudas aizietu Beļģijas bijušajām kolonijām. „Mēs nesniedzam palīdzību nabadzīgajām valstīm tāpēc, lai kompensētu pagātnes nodarījums. Kas ir bijis pagātnē, ir pagātnē. Par to ir jāatceras un jābūt uzmanīgiem, bet tas nav iemesls, kādēļ mēs kaut ko darām pasaulē. Mēs palīdzam, jo tam ir humāns mērķis, un 11 no 14 valstīm, ar kurām mēs strādājam, ir starp visnabadzīgākajām pasaulē,” sacīja Beļģijas vicepremjers.
Šis gads ES ir īpaši veltīts attīstības sadarbībai. Pasaules valstīm drīz būs jāvienojas par jauniem globāliem attīstības mērķiem.
