Latviešu nevalstiskās organizācijas un vēstniecības visā pasaulē dažādos veidos atbalsta Ukrainu. Manifestācijas notiek ne tikai Eiropā, bet arī ASV, Kanādā, Jaunzēlandē, Austrālijā, un visur aktīvi piedalās arī vietējās latviešu diasporas organizācijas un vēstniecību darbinieki.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs pauda: “Aktīvisti visā pasaulē rīko demonstrācijas Ukrainas atbalstam. Tas savukārt iedrošina valstu vadītājus ieviest arvien stingrākas sankcijas pret Putina režīmu. Arī latviešu diasporas centrālās organizācijas rīkojas – mēs līdz ar tautiešiem pasaulē piedalāmies demonstrācijās, rakstām vēstules valstu līderiem un zvanām mūsu vēlētajiem pārstāvjiem, aicinot tos atbalstīt Ukrainu tās varonīgajā cīņā. Sanāksim kopā! Šis ir tas brīdis, kad mēs varam paust patriotismu un nacionālo lepnumu kā Latvijā, tā diasporā. Pārstāvot organizēto latviešu sabiedrību ārpus Latvijas, es varu teikt, ka mēs esam kopā ar Latviju.”
Viņš arī piebilda, ka beidzot ir laiks arī Krievijai nākt apjausmai par saviem posta darbiem un tās izraisītajiem konfliktiem: “Tikai skatoties patiesībai acīs, lūdzot piedošanu, maksājot atlīdzību un ceļot pieminekļus nacistiskā režīma upuriem, Vācija spēja tikt pāri pagātnei un atkal kļūt par vienu no vadošajām pasaules valstīm. Krievija vēl arvien dzīvo pagātnē ar savu neracionālo, gandrīz ārprāta pārņemto vadītāju, kurš vēl runā par fašistiem un interešu sfērām. Krievija nekad nav atvainojusies, nemaz nerunājot par atlīdzības maksu gulaga nometņu represiju upuriem un padomju okupētajām valstīm par nodarītajiem zaudējumiem. Krievija nav uzcēlusi nevienu pieminekli, kas samierinātu kara upurus un valstis, bet tā ir uzcēlusi simtiem pieminekļu, kas slavina padomju armijas uzvaras Otrajā pasaules karā un atgādina okupētajām valstīm par Krievijas spēku un varu. Ir pienācis laiks Krievijas apjausmai.
Ir pienācis laiks mums visiem kopā parādīt Putina režīmam tā vietu, likt apjaust viņu rīcības sekas un piespiest atzīt, ka pasaulē valda citāda kārtība, nekā viņi ir ieraduši domāt.”
Arī Eiropas latviešu apvienības (ELA) prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa par šobrīd notiekošo Ukrainā: "Mēs nosodām Krievijas agresiju Ukrainā un paužam atbalstu ukraiņu tautai. Mēs izsakām līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem. Ukrainas latviešu diaspora var vērsties pie mums jebkurā laikā, lai saņemtu atbalstu un palīdzību.” Vienlaicīgi viņa vērsās pie ikviena diasporas latvieša ar aicinājumu dalīties tikai ar oficiālo informāciju no Latvijas un Latvijas sabiedrotajiem, Ukrainas augstākajām amatpersonām un valsts iestādēm, ES, NATO, EDSO, Eiropas Padomes, ANO.
Runājot par informāciju, tās šobrīd ir ārkārtīgi daudz, bet vienlaicīgi krietni arī pieaudzis pieprasījums pēc tās. Un tas ir krietni izmainījis vēstniecību ikdienu. Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Vācijas Federatīvajā Republikā Inga Skujiņa sarunā ar LSM.lv stāstīja: “Bundestāga svētdienas sēde bija pagrieziens par 180 grādiem gan Vācijas ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā. Sākās viss ar gāzes vada “Nord Stream 2” sertifikācijas apturēšanu, tad sekoja paziņojums par ieroču piegādēm un atslēgšanu no SWIFT. Un tam būs ļoti tālejošas sekas, jo Vācijai būs jāmainās, ekonomiski jāpārorientējas tāpat kā mums. Vācijas ekonomiskās saites ar Krieviju ir bijušas bezgala ciešas. Uzreiz to nejutīs, bet ilgtermiņā būs izmaiņas. Ja iepriekš mēs bijām tie, kas no rīta līdz vakaram gājām, runājām, skaidrojām, mēģinājām pārliecināt Vācijas politiķus par to, ka Krievijas nodomi ir jāņem nopietni, tad pēc karadarbības uzsākšanas mūsu primārais uzdevums ir nodrošināt runātājus no Latvijas puses, amatpersonas, kas komentē situāciju, atbild uz jautājumiem. Šobrīd ir ārkārtīgi liela Vācijas mediju un politiķu interese.”
Jāpiebilst, ka jau 27. februārī, vēl pirms valdības izšķirošo lēmumu pieņemšanas, visas Vācijā esošās latviešu diasporas nevalstiskās organizācijas parakstīja petīciju, kas tika nosūtīta augstākajām Vācijas valsts amatpersonām un valdībai. Vēstulē Vācijas valdība tika aicināta drosmīgāk atbalstīt Ukrainu un solīta latviešu diasporas organizāciju vislielākā palīdzība un atbalsts savai mītnes zemei.
“Es ļoti lepojos un esmu pateicīga tām latviešu organizācijām, kas rakstījušas Vācijas institūcijām, paužot savu viedokli par notiekošo Ukrainā. Par atbalstu demonstrācijās, par to saraksti, ko redzu sociālajos tīklos, vēlmi palīdzēt cilvēkiem, kuri spiesti pamest savu zemi. Latvieši ir spēks ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās, kad ir jābūt vienotiem,” izjusti uzsvēra vēstniece.
Ikdienas darbā viņa uzsvēra vēl otru izmaiņu virzienu – būtiski mainījušies jautājumi, kas tiek uzdoti konsulārajai daļai: “Karadarbība ir izprovocējusi ļoti daudz juridisku lietu, kuras cilvēki grib sakārtot savā dzīvē. Tas ir jauns virziens, jo ir ārkārtīgi daudz nestandarta situāciju, kas aktualizējušās. Cilvēki grib būt drošībā, apvienot ģimenes, nokārtot pilsonības jautājumus. Ir arī vēl neskaitāmi jautājumi – par robežpunktiem un tamlīdzīgi.”
Inga Skujiņa norādīja, ka vēstniecība ne tikai uztur sakarus ar Latvijas Ārlietu ministriju, bet tai ir arī ļoti plašs sadarbības loks ar daudzām Latvijas valsts un pašvaldību institūcijām, un informācijas aprite un atbalsts esot operatīvs un atbilstošs: “Varu teikt tikai to labāko, man pat nav nekā, ko pārmest un par ko pasūdzēties!”
Vēstniece kopā ar citu Eiropas Savienības valstu vēstniekiem un Latvijas vēstniecības darbiniekiem piedalījusies arī atbalsta akcijā pie Brandenburgas vārtiem, uzsverot – lai gan tas bijis viņas kā vēstnieces pienākums, tomēr turp doties bijusi arī personiska nepieciešamība.
Šķiet, teju visi Latvijas vēstnieki pasaulē kopā ar vēstniecības darbiniekiem un draugiem piedalījušies atbalsta akcijās. Pie Latvijas vēstniecībām plīvo Ukrainas karogi.
Vēstniecības un nevalstiskās organizācijas arī aicina diasporas latviešus ne tikai uzmanīgi izvērtēt informāciju, bet arī neradīt haosu palīdzības sniegšanā ar individuālām aktivitātēm. Fiziskās un juridiskās personas tiek aicinātas iesaistīties mērķtiecīgās un koordinētās palīdzības akcijās, vērsties mītnes vietas pašvaldībās un palīdzības organizācijās, kam ir liela pieredze humānās palīdzības un bēgļu jautājumos. Vairākas organizācijas izveidojušas arī īpašas informatīvās grupas sociālajos tīklos, regulāri publicē jaunāko informāciju par vajadzībām, anketas brīvprātīgajiem, kontaktdatus palīdzības centriem.
Daudzas diasporas organizācijas un atsevišķi to pārstāvji veido sadarbību arī savā starpā, lai iespējami mērķtiecīgāk un produktīvāk koordinētu palīdzību.
