Panorāma

Bučā turpina apglabāt mirušos

Panorāma

Panorāma

Latviešu diasporai iebrukums Ukrainā uzplēš vecas rētas

Latviešu diasporai ASV Krievijas iebrukums Ukrainā uzplēš senas rētas

Sāpīgi un emocionāli Krievijas iebrukumu Ukrainā pārdzīvo latviešu diaspora, kuras likteni savulaik izlēma Padomju Savienības okupācija. Par to, kā karš Ukrainā atbalsojas ASV dzīvojošajos latviešos, Vašingtonā skaidroja LTV.

Latvijas vēstniecība Vašingtonā līdzīgi kā citas brīvās pasaules sūtniecības ASV galvaspilsētā savu atbalstu Ukrainai pauž ar zili dzelteno karogu pie ēkas fasādes. Bet arī vēstniecības ikdienas darbs lielākoties vērsts, lai iestātos par atbalstu Ukrainai šajos krastos, sacīja Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga. Baltijas valstis ieguvušas jaunu uzmanību savas pieredzes dēļ.

Nepārtraukti runāt ar ASV likumdevējiem un pārliecināt par Latvijas drošības vajadzībām ir vēstniecības ikdienas darbs. Būtiski ir arī mazināt šaubas investoros, kurus var atturēt Latvijas ģeogrāfiskais tuvums.

Krievijas iebrukums Ukrainā emocionāli skāris arī ASV mītošo latviešu kopienu, kuras likteni savulaik izlēma tieši Padomju Savienības okupācija. Uzzinot par notikušo daudzi, īpaši vecākā paaudze, no sirds raudājusi.

“Mēs esam, protams, ļoti uztraukušies, jo saprotam, ka Ukraina ir Latvijas kaimiņš. Un ukraiņi cīnās par mums visiem, par visiem austrumeiropiešiem, tajā skaitā Amerikas pilsoņiem, kas ir Austrumeiropas izcelsmes. Mēs, protams, esam ļoti uztraukušies, bet mēs arī esam gandarīti, cik liela bijusi pasaules reakcija,” sacīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs.

“Tas ir eksistenciāls jautājums, vai ukraiņi ir tikai tas pirmais solis un kur tālāk Krievija gribēs iebrukt un apdraudēt. Tādā ziņā arī no Amerikas draugiem esmu dzirdējis uztraukumu: nu kur tas beigsies?” pauda Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis Mārtiņš Andersons.

“Ļoti emocionāli uztveram to, kas notiek Ukrainā, un dzīvojam līdzi. Latviešu sabiedrība Vašingtonā ir vairākkārt vākus naudu, par ko sūtīt palīdzību,” pastāstīja Latviešu organizāciju apvienības Vašingtonā vadītāja Anita Juberte.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt