Latviešu atbilde britu iecerei iegrožot migrāciju: braucam strādāt, ne sēdēt uz pabalstiem

Lielbritānijas populistu ietekmēta, britu premjera Deivida Kamerona valdība nolēmusi radikāli iegrožot imigrantu pieplūdumu. Tikmēr pētnieks Kristians Dustmans uzsver, ka imigranti Lielbritānijas ekonomikai atnesuši lielāku labumu, nekā zaudējumus. Savukārt Apvienotajā Karalistē dzīvojošie latvieši Latvijas Radio raidījumam "7 dienas Eiropā" atzīst – plānotās pārmaiņas aizvaino latviešus, jo lielākā daļa mūsu aizbraucēju devušies uz salām strādāt, ne sēdēt uz britu pabalstiem, kas turklāt nav nemaz tik izdevīgi.

1999.gadā sākās lielākā svešzemnieku invāzija, kas saistīta ar Eiropas Savienību (ES), jo vēsturiski koloniju dēļ Lielbritānijā vienmēr ieceļojuši cilvēki no tālākām un tuvākām zemēm. Taču šobrīd imigrantu jautājums Lielbritānijā ir kļuvis ļoti neērts populistiskās partijas UKIP dēļ, kas iestājas par ES noārdīšanu un vēlas apkarot liekēžus imigrantus savās mājās.

Nākamā gada maijā paredzētas Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas. Paralēli populistiem UKIP stingru pozīciju pret imigrantiem ieņēmuši arī liberāldemokrāti. Tāpēc, lai saglabātu iespēju savai partijai svinēt uzvaru vēlēšanās, cīņā pret imigrāciju meties arī premjerministrs Deivids Kamerons. 

„Imigrācija palīdz Lielbritānijai, bet tai jābūt kontrolētai, tai jābūt godīgai un tai jābūt veidotai ap mūsu nacionālajām interesēm. Lielākā daļa britu Eiropas Savienības jautājumos vēlas saprātīgu izvēli, nevis saglabāt status quo vai aiziet no Eiropas Savienības, bet gan reformu un referendumu. Savukārt imigrācijas jautājumā nav tā, ka briti noliegtu imigrāciju, mēs vienkārši nevēlamies, ka tā ir neierobežota. Mēs vēlamies, lai tā būtu kontrolēta. Statistika apliecina, ka mums ir izdevies samazināt ārējo imigrāciju, bet tie cilvēki, kas ieceļo no Eiropas Savienības valstīm, to skaits ir būtiski pieaudzis. Imigrantu ir kļuvis tik daudz, ka dažās jomās valsts vairs nespēj sniegt viņiem piemērotus pakalpojumus un tās, pirmkārt, ir skolas un slimnīcas,” pauda britu premjers.

Deivids Kamerons cenšas laipot starp elektorātu. Viņa uzrunas un komentāri cenšas neaizvainot spējīgos, augsti kvalificētos darbiniekus, jo tieši tādi šobrīd izšķir ekonomiskās izaugsmes iespējas. Tajā pašā laikā viņš nekautrējas solīt teju populistiskā veidā, proti, „balsojiet par mums gaidāmajās vēlēšanās un mēs atrisināsim imigrācijas problēmu, un 2017.gadā sarīkosim referendumu par Lielbritānijas atrašanos ES”.

Imigranti nes lielāku labumu nekā zaudējumus

Kādā no daudzajām aptaujām gan atklājas nepatīkamā patiesība - briti paši nezina, ko vēlas. Atbildot uz jautājumu, vai atbalstāt imigrāciju, lielākā daļa respondentu izteikti atbild „nē”, kamēr uz jautājumu, vai arī jūs vēlētos iespēju brīvi ceļot un strādāt ārzemēs, tie paši respondenti atbild ar pārliecinošu „jā”.

Šobrīd imigrācijas problēma vairāk atgādina nacionālu negausību. To tiešā veidā apliecina arī migrācijas pētnieks Kristians Dustmans.

Migrācijas pētnieka savāktie dati uzrāda valdībai nepatīkamu ziņu, ka imigranti atnesa Lielbritānijai lielāku labumu nekā zaudējumus.

„Mūsu pētījumā par imigrantiem, kuri ieceļoja no Eiropas Savienības valstīm pēc 1999.gada, atklājās, ka imigranti ir samaksājuši vairāk nekā saņēmuši atpakaļ pabalstos. Nodokļos viņi ir samaksājuši par 34% vairāk nekā saņēmuši pabalstos, turklāt viņu prasības pēc pabalstiem ir par 45% mazākas nekā vietējiem iedzīvotājiem. Zinot šos datus, es nesaprotu, kāpēc mēs vispār diskutējam par šādu jautājumu,” norādīja Dustmans.

Acīmredzami, ka diskusijas galvenais iemesls ir tuvojošās vēlēšanas un atvērtais tirgus. Kopš 1.janvāra Lielbritānijā brīvi var ieceļot arī bulgāri un rumāņi. Gluži tās pašas bailes, kas pārņēma britus 2004.gadā pēc lielās ES paplašināšanās, kad uz Lielbritāniju sāka braukt latvieši un citi austrumeiropieši.

Dustmans norāda, ka būtu jāveic jauni pētījumi par to, vai bulgāri un rumāņi tiešām būtu drauds britu ekonomikai un sociālajiem pabalstiem. Tomēr atsevišķas tendences var saskatīt arī šobrīd: "Tas, ko šobrīd piedāvā Kamerona valdība, ir izveidot Lielbritāniju par savdabīgu klubu. Viņa skaidrojums ir, ka briti vairāku paaudžu laikā ir veidojuši savu sociālo labumu sistēmu, tāpēc arī imigrantiem lēnām jākļūst par kluba biedriem, ja viņi to tiešām vēlas. Tas nozīmē, ka četru gadu laikā viņiem nepienāktos nekādi labumi un seši mēneši būtu periods, kurā jāatrod darbs Lielbritānijā uzreiz pēc ierašanās, pretējā gadījumā, piesolot deportāciju. Vai tas maz ir iespējams? Kamerons cer, ka tas veicinās darba meklēšanu attālināti, proti, imigrants ierodas Lielbritānijā, kad darba līgums jau ir saskaņots."

Pētnieks uzskata, ka šāda politika reāli nevarētu ietekmēt imigrācijas apjomus no ES, jo imigranti kopsummā neizmanto pabalstu sistēmu ļaunprātīgi: "Imigranti ierodas Lielbritānijā tiešām, lai strādātu. Ja mēs aplūkojam datus, tad viņiem ir lielākas iespējas atrast darbu nekā vietējiem."

"Imigranti parasti ir arī labāk izglītoti nekā vietējie iedzīvotāji, tāpēc viņiem ir karjeras mērķi, kas paredz ilgstošu atrašanos Lielbritānijā. Tas atkal ir nākamais nozīmīgais solis, lai ekonomika iegūtu vairāk," saka Dustmans.

Izdevīgāk strādāt, ne saņemt pabalstus

Lielbritānijā dzīvo arī liela daļa Latvijas tautiešu. Ziņu portāla "Anglo Baltic News" galvenā redaktore Linda Burda raksturo latviešu kopienas viedokli par Lielbritānijā plānotajām pārmaiņām: "Kopējā sajūta ir tāda, ka valda liels aizvainojums, jo ne jau nu latvieši ir tie, kas veido lielāko imigrantu daļu, kura dzīvotu un saņemtu šos pabalstus. Runājot par pašiem britiem, viņi ir lielākie pabalstu saņēmēji. Bet sajūtas ir tādas, ka pabalsti ir jāiegrožo, jo cilvēkiem ir jāstrādā."

"Cilvēki brauc uz Lielbritāniju, lai strādātu un lai pelnītu. Nevis, lai sēdētu uz pabalstiem. No šiem pabalstiem nemaz nevar ilgi izdzīvot. Pretreakcijas patiesībā nav," saka Burda.

To, ka nav liela izdevīguma no britu saņemtajiem pabalstiem, atzīst arī Mančestrā dzīvojošais Reinis. Viņš lūdza savu īsto vārdu neminēt, taču arī Reinis uzskata, ka lielākie pabalstu saņēmēji ir paši briti. Turklāt, jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāka atkarība no pabalstiem un arī lielāks atbalsts populistiskiem pretimigrantu saukļiem.

"Izdevīgāk ir strādāt. Braukt kaut kur pabalstu dēļ? Nu tie nav tik lieli. Es maksāju tik mazus nodokļus, ka es stipri apšaubu savu pabalstu lielumu. Jebkurā gadījumā, strādāt jebkādu darbu ir izdevīgāk, nekā sēdēt uz pabalstiem," skaidro Reinis.

Tikmēr vaicāts vai ir iespējams sešu mēnešu laikā atrast darbu, Reinis atzīst, ka tas ir iespējams: "Es domāju, ka ir iespējams atrast darbu. Viss atkarīgs no tā, kāda bijusi darba pieredze un kādus darbus ir gatavs darīt. Ja cilvēks iepriekš strādājis ofisa darbus un vēlas iegūt tādu pašu līmenī, tad, es teikšu, tas ir grūti. Tad ir jābūt ļoti labām valodu zināšanām un specifiskām citām zināšanām. Tad varētu atrast. Bet, ja cilvēks ir gatavs mainīt karjeru un izmēģināt jebkuru darbu kā pirmo darbu šeit, ir iespējams, ja grib!"

Kamēr Deivids Kamerons kārtējo reizi piedraud ar iespēju pamest Eiropas Savienību, ja viņam neļaus ierobežot darbaspēka brīvo pārvietošanos.

Vācijas kancleri šis tango sāk kaitināt. Angela Merkele "Der Spiegel" atzina, ka britiem reizi par visām reizēm jāpieņem lēmums: palikt ES tādā, kāda tā ir, vai tiešām balsot par izstāšanos.

Taču graut iekšējo kārtību un apstrīdēt ES pamatvērtības, to gan briti var aizmirst. Šoreiz vienas valsts populistiskās debates ir nonākušas visas ES dienaskārtībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti