Migrācijas un tā dēvētā pabalstu tūrisma ierobežošana ir vieni no jūtīgākajiem jautājumiem pirms Lielbritānijā gaidāmā referenduma par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES). Un nav izslēgts, ka sava loma balsojuma iznākumā būs arī pagājušajā nedēļā pieņemtajam ES Tiesas spriedumam, ar kuru atbalstītas Lielbritānijas tiesības ierobežot bērnu pabalstus imigrantiem no bloka valstīm. Šajā spriedumā arī teikts, ka valsts drīkst pārbaudīt, vai imigranti ir likumīgi rezidenti, vai viņiem ir pietiekami ekonomiskie līdzekļi, lai nekļūtu par slogu britu nodokļu maksātājiem.
Kādreiz pabalsti tika dalīti visiem, kuriem tos prasīja, taču tagad situācija ir daudz citādāka. Eiropas Savienības pilsoņiem nepieciešams pierādīt, ka viņiem tur ir tiesības dzīvot, tādēļ var rasties situācija, ka, piemēram, jaunā māmiņa ar tikko dzimušu bērniņu paliek vispār bez iztikas līdzekļiem, jo viņa nestrādā, kas ir pilnīgi loģiski pēc bērna piedzimšanas.
Šāda sistēma spēkā jau ir vairākus gadus, un tieši pēdējā laikā britu ierēdņi pabalstu pieprasījumus izskata visai skrupulozi, izmantojot jebkuru iespēju atteikt. Oficiālus komentārus valsts iestādes nesniedz, aizbildinoties ar to, ka katrs gadījums ir individuāls, un datu aizsardzības likums konkrētus gadījumus apspriest neļauj.
Taču, ja Eiropas Savienības pilsonis vai viens no bērna vecākiem ģimenē strādā, tad pabalstu atteikt nav pamata. Lai arī bērnu kopšanas pabalsts, ņemot vērā dzīves dārdzību Lielbritānijā, nav liela summa, to ar Latvijā maksāto bērna kopšanas pabalstu nav iespējams salīdzināt.
“Ja vajadzētu, pieņemsim, ziemas zābakus, tad tev ir pusgadu jāiekrāj tā naudiņa. Bet tas ir vienam bērnam, man bija Latvijā divi bērni. Līdz ar to tā naudiņu... nu, to nejuta vispār, ko es saņēmu no valsts. Šeit tomēr situācija ir labāka, to naudiņu es jūtu, jo es saņemu par saviem trīs bērniem kopā 192 mārciņas katras četras nedēļas. Par vecāko bērnu maksā 20 mārciņas nedēļā, un par katru nākamo apmēram 13,” stāsta Egija Petrone, kura dzīvo Londonā.
Tas ir pietiekami, lai bērniem varētu nopirkt gan apģērbu un apavus, gan skolas somas. Taču mīts par bagāto dzīvi Lielbritānijā esot nepareizs.
Jurgita Sverubiene stāsta, ka dažiem viņas tautiešiem bijuši sarežģījumi ar bērnu kopšanas pabalstu saņemšanu, taču viņas ģimenei problēmu nav, jo vīrs strādā.
Abas ģimenes varētu pieteikties britu pilsonībai, jo pietiekami ilgi dzīvo Lielbritānijā, taču pagaidām nesteidzas, jo nedomā, ka referenduma rezultāti varētu valstī esošajiem iebraucējiem radīt problēmas.
“Bailes iedvesa latvieši, kas no Latvijas. Radi zvanīja un teica – jums steidzami jākārto britu pilsonība vai rezidenta karte, jo tagad Anglija taisās izstāties no Eiropas Savienības. Un tajā momentā es jutos ļoti uztraukta. Bet pēc tam tas viss... es kaut kā neuztraucos par to vairāk tāpēc, ka tas neietekmēs mūs, mēs šeit jau sešus gadus dzīvojam. Tas tomēr, es domāju, varētu būt jaunpienācējiem, imigrantiem jaunajiem,” spriež Petrone.
Referenduma rezultāti gan tiks gaidīti ar nepacietību. “Līgo vakarā noteikti sēdēsim dārzā un gaidīsim referenduma ziņas, kāds būs rezultāts. Vēlēšanas līdz plkst.22, tieši naktī gan jau kaut kādi vēlēšanu rezultāti būs zināmi,” saka Egija Petrone.
Tikmēr jaunākās vēlētāju aptaujas neļauj pārliecinoši prognozēt, kāds būs referenduma rezultāts. Vienīgais, ko aptaujas ļauj spriest – Londonas iedzīvotāji ir vairāk par palikšanu ES, bet lauku iedzīvotāji par izstāšanos. Aptaujas rāda, ka, jo zemāki ir britu ienākumi un izglītības līmenis, jo lielāka iespēja, ka viņš vai viņa būs eiroskeptiķis. Tāpat arī gados vecāki cilvēki atbalsta izstāšanos, bet jauni cilvēki ir par palikšanu ES sastāvā.
“Es domāju, ka drošākā likme – bet ne pavisam droša, jo šobrīd ir ļoti grūti prognozēt Lielbritānijas referendumu – drošākā likme būs uz to, ka galu galā briti tomēr izlems palikt Eiropas Savienībā. Ne tāpēc, ka viņi mīl Eiropas Savienību, ne tāpēc, ka viņiem tā patīk, bet galu galā tās ir bailes, kas nospēlēs lomu – bailes no tā, kas var notikt, ja Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības, ko tas var nozīmēt ekonomikai, valsts vienotībai, tai skaitā Skotijas. Tās ir bailes, kas galu galā vairākumu britu noslieks par labu palikšanai Eiropas Savienībā. Bet tas nenozīmē, ka problēma būs noņemta no dienas kārtības. Pat pēc palikšanas balsojuma Lielbritānijā būs balsis, kas teiks, ka labāk tomēr vajadzēja izstāties. Es domāju, ka Lielbritānija turpinās būt, kā daži to ir nodēvējuši, neveikls Eiropas partneris,” komentē domnīcas EPC studiju direktors Janis Emmanouilidis.
