Spaldinga ir viena no trim vismazāk integrētajām Lielbritānijas pilsētām, blakus poļiem un lietuviešiem latvieši tiek minēti kā trešā lielākā diaspora pilsētā. Gan Spaldingā, gan blakus pilsētās iebraucēji ir galvenais darbaspēks, apkārtnē atrodas daudzas fabrikas un fermas, kas apgādā ar produkciju visu Lielbritāniju.
Nelielais pārtikas veikaliņš ar latvisko nosaukumu „Pasaka” Spaldingas centrā tika atvērts pirms gada, latviešu pārtiku pērk ne tikai latvieši, lietuvieši un poļi, bet pat portugāļi. Veikaliņa īpašniece Inesa Arhipova par iespējamām izmaiņām imigrācijas politikā nepriecājas, jo tieši iebraucēji ir galvenie pircēji.
“Tas mani uztrauc, jo tas skars manu biznesu. Cenas tiks paceltas augšā, un mēs zaudēsim klientus, klienti sāks izvēlēties lētākas cenas, lētākus veikalus. Kā jau mūsu latvieši to dara, viņi mēģina atrast ekonomiskos variantus, viņi apmeklē tādus veikalus kā “Lidl”, “Aldi”,” saka veikaliņa īapšiece.
“Cenšamies atbalstīt Latvijas preci, bet izskatās, ka pēc diviem gadiem mums šis bizness būs jāslēdz ciet,” atzīst Arhipova.
Netālu esošajā Pīterboro atrodas latviešu maizes ceptuve, kas piegādā produkciju 300 Lielbritānijas veikaliem, milti un izejvielas tiek iepirktas Latvijā. Līdz šim veiksmīgais bizness jau tagad izjūt “Brexit” ietekmi, taču cenas produkcijai vēl nav paceltas.
“Mēs pelnām, pārdodam maizi par mārciņām, un miltus mēs pērkam Latvijā, maksājam eiro. Un tā starpība uz valūtas apmaiņu, to mēs jūtam, mēs tagad, man liekas, zaudējam apmēram 20-30% no mūsu peļņas,” stāsta ceptuves ''Harvest Bakery'' līdzīpašnieks Sergejs Luta.
Taču ne visus izmaiņas uztrauc. Spaldingas latviešu skaistumkopšanas salona “Elegance” friziere Liene Hofmane neinteresējas par politiku, jo frizieri pieprasīti būs vienmēr un visur.
“Kamēr cilvēks nav slinks un kamēr viņš grib strādāt, es domāju, ka nekas nemainīsies tiem cilvēkiem,” saka Hofmane.
Spaldingas Konservatīvās partijas aktīviste Gunita Šēle, kura savulaik Latvijā ieguvusi jurista diplomu, atgādina, ka ārzemniekus no valsts nemaz tā vienkārši nevar izraidīt.
“Mest ārā – tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Un, kā zinām, cilvēktiesības jau ir cilvēktiesības visur, neskatoties, vai tu esi Eiropas Savienībā vai ārpus Eiropas Savienības,” atgādina Šēle.
Spaldinga nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, taču paši briti labi saprot, ka bez iebraucēju darbaspēka iztikt nav iespējams. Pilsētas domes deputāts, premjeres Terēzas Mejas partijas biedrs Džeks Maklīns nedomā, ka valstī esošajiem Eiropas Savienības pilsoņiem nāksies doties mājās.
“Bez šaubām, daudzi cilvēki referendumā balsoja par imigrācijas kontroli. Bet tas notika, domājot par nākotni, nevis tādēļ, lai izmestu kādu no valsts. Ja mēs vēlamies šādu kārtību, un, cik zinu, tā pašlaik nav, tad mums nāksies samierināties, ka britu pilsoņiem, kuri strādā kaut kur Eiropā, arī nāksies atgriezties. Un tāda iespējamība netiek pieļauta, tādēļ pagaidām šis jautājums netiek nopietni izskatīts,” saka Džeks Maklīns.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
