Pasaules veselības organizācija brīdina, ka drīzumā vīruss var sasniegt arī Ziemeļameriku.
Zikas vīruss tika atklāts piecdesmitajos gados Ugandā un kopš tā laika konstatēts ekvatoriālajā joslā visā pasaulē, kur dzīvo tā pārnēsātāji – viena no moskītu sugām. Pirmais lielais uzliesmojums ārpus Āfrikas tika konstatēts Mikroenēzijas salās 2007. gadā, bet kopš pagājušā gada pavasara tas rada arvien vairāk raižu Latīņamerikā.
Zikas vīruss ir radniecīgs dzeltenajam drudzim un arī simptomi ir līdzīgi, lai gan nav tik smagi un var būt pat nepamāni. Atšķirībā, piemēram, no Ebolas vīrusa, tas neizceļas ar īpašu bīstamību inficētā dzīvībai. Taču lielas bažas rada cita tā izpausme - konstatēta saistība ar vīrusa klātbūtni grūtnieču organismos un jaundzimušajiem, kuri piedzimuši ar pārāk mazu galvu, kas neļauj attīstīties smadzenēm.
Brazīlijā kopš pērnā gada oktobra konstatēti aptuveni trīstūkstoš piecsimt šādu gadījumu, kas ir aptuveni viens procents no visiem jaundzimušajiem. Bijuši arī letāli gadījumi. Inficēšanās skaita pieaugums, ņemot vērā gan to, ka pret vīrusu nav zāļu, gan arī to, ka saslimšanas simptomus var nepamanīt, sabiedrībā radījis pamatīgas bažas.
“Mēs no šī vīrusa esam ļoti nobijušies. Tas padarījis mūsu ikdienu ļoti sarežģītu. Zikas vīruss izplatās ļoti ātri. Tagad mēs, piemēram, apzināti izvairāmies no tuvošanās mežiem,” stāstīja Sanpaulu iedzīvotāja Bruna.
Vīruss pašlaik izplatījies plašā teritorijā Latīņamerikā, skarot 22 valstis. Pasaules veselības organizācija brīdina, ka drīzumā tas varētu sasniegt arī ASV, un tikai Kanāda un Čīle, visticamāk, netiks skarta.
Profesors Endrū Vorviks skaidroja, ka moskītu suga, kas rada vislielākās bažas - 'Aedes aegipti' - ir ļoti bieži sastopama arī urbānā vidē.
“Šie moskīti ir adaptējušies dzīvei pilsētās – tie dēj olas stāvošā ūdenī un ir aktīvāki tieši dienā, nevis naktī. Tāpēc ar viņiem nav viegli cīnīties – vienīgi var ieteikt lietot moskītus atbaidošus līdzekļus un valkāt ādu nosedzošas drēbes,” klāstīja profesors.
Skarto valstu amatpersonas sola aktīvi strādāt pie mēģinājumiem izstrādāt vakcīnu pret bīstamo vīrusu, kā arī veikt citus pasākumus vīrusu pārnēsājošo moskītu izskaušanai.
“Šajā pasaules reģionā mēs visi esam uztraukušies par šo vīrusu,” atzina Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa.
“Es gribu teikt, ka pie mums Brazīlijā un citviet uzsākta reāla cīņa ar to. Mums joprojām nav vakcīnas. Lai gan esmu pārliecināta, ka tā tiks izstrādāta, tas prasīs laiku. Pašlaik labākā vakcīna pret Zikas vīrusu ir tas, ko varam darīt ikdienā, lai iznīcinātu moskītu perēkļus, kur tie dzīvo un vairojas. Piemēram, viens moskīts var izdēt ap četrsimt olu. Jo stāvošāks ūdens, jo lielāka iespējamība, ka tās izšķilsies. Mums tas ir jāierobežo un jācīnās par katru māju un tās apkārtni,'' norādīja Rusefa.
Tieši Brazīlijai pievērsta īpaša starptautiska uzmanība. Šovasar tur arī gaidāmas olimpiskās spēles, kuras apmeklēs arī tūkstošiem ārvalstnieku. Pašlaik jau konstatēti vairāki gadījumi, kad ar vīrusu inficējušies eiropieši, kas ceļoja pa Latīņameriku.
Jau ziņots, ka kādam Dānijas iedzīvotājam konstatēts odu pārnēsātais Zikas vīruss, kas šajā Eiropas valstī atklāts pirmo reizi un kas strauji izplatās Amerikas kontinentā. Pasaules Veselības organizācija šonedēļ brīdināja, ka gandrīz visās Amerikas kontinenta valstīs var izplatīties Zikas vīruss.
