"Jā, ir tāds ierosinājums, bet (..) vēl nav galīgo atbilžu, vai to izdosies izdarīt," viņš sacījis. "Manā vērtējumā šī persona nodarbojas nevis ar dvēseļu glābšanu, bet ar dvēseļu nokaušanu, ja mēģināsim atrast kādu garīgu terminu, lai apzīmētu to, ko viņš dara ar saviem paziņojumiem, savu atbalstu karadarbībai, visām tām šausmām, kas notiek Ukrainā un kurām viņš dod svētību gan fiziski, gan vārdos."

Sankciju noteikšanai nepieciešams visu ES dalībvalstu atbalsts.

Vienlaikus Landsberģis apstiprinājis, ka valsts institūcijas piedalās konsultācijās par iespējamu Lietuvas pareizticīgās baznīcas atdalīšanos no Maskavas, bet uzsvēris, ka valsts no baznīcas ir šķirta, tādēļ lēmums jāpieņem pašai pareizticīgo kopienai.

"Diskusijas un konsultācijas norisinās, man tas ir zināms (...). Arī ar varas institūcijām – kā to traktēt, kādi būtu vērtējumi," sacījis ministrs.

Krievijas pareizticīgā baznīca ir viens no Kremļa režīma balstiem, un patriarhs Kirils kopš Krievijas iebrukuma sākuma runājis par "ļaunuma spēkiem" Ukrainā, kas vienmēr esot cīnījušies "pret Krievzemes un tās baznīcas vienotību". Šie izteikumi raisījuši diskusijas attiecībā uz baznīcas vadības atbildību par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un pamudinājuši daļu Lietuvas pareizticīgo garīdznieku rosināt atdalīšanos no Maskavas patriarhāta.

Lietuvas pareizticīgā baznīca, ko vada Viļņas un Lietuvas pareizticīgo arhibīskaps metropolīts Inokentijs, ir viena no deviņām tradicionālajām reliģiskajām kopienām Lietuvā un pieder pie Maskavas patriarhāta ar metropolijas statusu.

Traķu pareizticīgo bīskaps Amvrosijs izteicies, ka Lietuvas pareizticīgā baznīca tiecas pēc lielākas neatkarības no Maskavas patriarhāta, taču uzsvēris, ka "baznīcas kanoni paredz noteiktus soļus šī mērķa sasniegšanai".

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.