Skaidrojot šo lēmumu, laikraksts norāda uz "domstarpībām un strupceļu sarunās ar palestīniešiem par Jordānas upes ielejas militāro kontroli". Acīmredzot tādējādi Izraēla cenšas parādīt palestīniešu pusei, ka Izraēlas karaspēks paliks Jordānas ielejā pēc jebkuras vienošanās un Jordānas upe tiks uzskatīta par Izraēlas drošības robežu.
Vienlaikus "Maariv" atzīmē, ka žoga būve saistīta arī ar sīriešu bēgļu masveida pieplūdumu Jordānijā, kur viņu skaits jau sasniedzis 700 000, tādēļ tiek pieļauts, ka viena daļa šo bēgļu varētu mēģināt nonākt Jordānas upes Rietumkrastā vai pašā Izraēlā.
Jau pagājušā gada janvārī Izraēlas premjers savas valdības ministrus informēja par plāniem "nostiprināt barjeras gar Jordānijas robežām", lai novērstu nelegālo migrāciju, solīdams ķerties pie šā uzdevuma, kolīdz būs pabeigts drošības nožogojums gar Ēģiptes robežu.
Tikmēr palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa preses sekretārs Nabils Abu Rudeina paudis viedokli, ka Netanjahu paziņojums par žoga būves plāniem pirms gaidāmās ASV valsts sekretāra Džona Kerija vizītes uzskatāms par tiešu vēstījumu Amerikas Savienotajām Valstīm, ka miera sarunas ar palestīniešiem izjukušas.
Kerijs, kura pūliņu rezultātā šogad tika atsāktas tiešās Izraēlas un palestīniešu miera sarunas, svētdien devies braucienā pa Tuvajiem Austrumiem un trešdien gatavojas tikties atsevišķi ar Izraēlas premjeru un palestīniešu pašpārvaldes prezidentu, lai mēģinātu dot sarunām jaunu impulsu.
Palestīniešu puse apsūdz Izraēlu, ka tās plāni par jaunu ebreju apmetņu celtniecību draud izjaukt miera sarunas. Oktobrī, uzturoties Lietuvā, Abass arī izteicās, ka tieši Izraēla būs vainīga, ja šīs sarunas izjuks jautājumā par tās militāro kontroli pie robežas ar Jordāniju.
Savukārt Netanjahu svētdien kabineta sēdē izteicās, ka viena no svarīgākajām iespējamās vienošanās sastāvdaļām ir Izraēlas drošības pasākumi. "Pirmkārt un galvenokārt - Izraēlas drošības robeža paliks gar Jordānas upi," viņš norādīja, nepaskaidrojot, vai runā par nožogojumu vai arī par militāro klātbūtni.
