Laikraksta rīcībā nonākusi informācija, ka jau pērn NATO samitā izskanējušas šaubas, vai noteiktais 2% mērķis ir pietiekams tām valstīm, kas robežojas ar Krieviju.
Ar šī brīža finansējumu aizsardzībai Igaunija teorētiski varētu pēc vairākiem gadiem atļauties vidēja rādiusa aizsardzības ekipējumu un tankus. Taču, lai segtu uzturēšanas izmaksas jaunajam ekipējumam, būs nepieciešams tēriņus palielināt. Šobrīd politiķi par tēriņu palielināšanu gan runāt vairās.
Arī šomēnes notikušajā NATO samitā no ASV prezidenta Donalda Trampa izskanēja aicinājums dalībvalstīm atvēlēt līdz pat 4% no IKP aizsardzībai. Kamēr Baltijas valstīm tā varētu būt atbilstoša summa, tādām valstīm kā Vācija tas būtu ļoti daudz.
