Eiropas Savienības (ES) amatpersonas ar optimismu raugās uz iespējamām tomēr panākt vienošanos ar Lielbritāniju par bloka ilgtermiņu budžetu, neskatoties uz premjerministra Deivida Kemerona draudiem uzlikt tam veto, ceturtdien vēsta laikraksts "Financial Times".
Izdevums norāda, ka ES samita priekšvakarā Kemerons tomēr izrādījis gatavību piekrist 940 miljardu eiro lieliem ES tēriņiem laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam.
Sākotnēji britu premjers pieprasīja faktisku ES izdevumu iesaldēšanu 2011.gada līmenī, kas, kā tiek lēsts, nākamajam ilgtermiņa budžetam ļautu atvēlēt 886 miljardus.
"Mēs jūtam, ka Kemerons ir dabūjis, ko vēlējies," laikrakstam atzinusi kāda ES amatpersona.
Iepriekš ES diplomāti brīdinājuši, ka samits, kuru paredzēts sākt ceturtdien plkst.21 pēc Latvijas laika, varētu ieilgt līdz nedēļas nogalei.
Astoņas no ES dalībvalstīm, kuru iemaksas kopējā budžeta faktiski sedz visus bloka tēriņus, tas ir, Austrija, Dānija, Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Somija, Vācija un Zviedrija pieprasa izdevumu samazināšanu, taču arī to starpā nav vienprātības par to, kādās pozīcijās tēriņi apcērpami un cik lielā mērā.
Pēdējais ES budžeta projekts paredz samazināt Londonas tik ļoti lolo atlaidi Lielbritānijas iemaksām ES budžetā, kas šobrīd sastāda 3,6 miljardus eiro. Paredzēts samazināt arī Zviedrijas iemaksu atlaides, vienlaikus noraidot Dānijas prasību atlaides piemērot arī tās iemaksām.
Atbildot uz kāda likumdevēja jautājumu, vai samita laikā viņš aizstāvēs Lielbritānijas iemaksu atlaides, Kemerons trešdien paziņoja: "Es noteiktu varu manam cienījamajam draugam to apliecināt."
