ES ilgu laiku vairījusies no diskusijām par Krievijas naftas aizliegumu, ņemot vērā tās lielo nozīmi Vācijai un citām valstīm, kā arī šāda embargo ekonomisko un politisko seku dēļ, kas iespējamas reģionā.
Amatpersonas un diplomāti skaidro, ka ES tagad virzās uz pakāpenisku aizliegumu, lai Vācijai un citām valstīm dotu laiku alternatīvu piegāžu organizēšanai.
ES jau iepriekš īstenojusi līdzīgu pieeju, kad tika aizliegtas Krievijas ogles, paredzot četru mēnešu pārejas periodu.
Sarunas par naftas embargo notiks tikai pēc Francijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kas gaidāma 24. aprīlī, sacījuši laikraksta sarunbiedri.
Tā nolemts, lai izvairītos no situācijas, kad iespējamais gāzes cenu pieaugums kaitē prezidenta Emanuela Makrona izredzēm uz pārvēlēšanu.
"Spēcīgāka kļūst apjauta", ka embargo tiks ieviests arī tad, ja Ukrainas karā nebūs "jaunu atklājumu" par Krievijas kara noziegumiem, tādiem kā Bučas slaktiņš, prognozēja laikraksta avoti.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
