Atsaucoties no dokumentiem, kas iegūti no bijušā ASV izlūkdienestu darbinieka Edvarda Snoudena, laikraksts vēsta, ka Eiropas valstu izlūkdienesti izmanto gan pieslēgšanos optiskajiem kabeļiem, gan slepenu sadarbību ar telekomunikāciju uzņēmumiem.
Starp valstīm, kuru izlūkdienesti sadarbībā ar britu dienestu GCHQ īsteno šādas programmas, "The Guardian" min Vāciju, Franciju, Spāniju, Zviedriju un Nīderlandi.
Ja šīs ziņas atbilst patiesībai, tās var izrādīties īpaši nepatīkamas Vācijai un Francijai, kuras sevišķi asi nosodījušas Vašingtonu, atklātībā nonākot Snoudena nopludinātajai informācijai par ASV Nacionālās Drošības pārvaldes (NSA) īstenotajām masu izspiegošanas programmām.
Vācija kopā ar Brazīliju piektdien ANO Ģenerālās Asamblejas komitejā iesniedza rezolūcijas projektu, vēršoties pret masveidīgu pilsoņu izspiegošanu, elektronisko datu uzkrāšanu un cita veida iejaukšanos privātajā dzīvē.
Īpašu Berlīnes sašutumu izraisīja ziņas, ka NSA uzraudzījušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles mobilā tālruņa sarunas.
Tikmēr dokumenti, kurus Snoudens nodevis "The Guardian", liecina, ka GCHQ konsultējusi citu Eiropas valstu izlūkdienestus, kā apiet nacionālos likumus, kas ierobežo pilsoņu izsekošanu.
Savā 2008.gada ziņojumā GCHQ īpaši atzinīgi novērtējusi tieši Vācijas izlūkdienestu BND, kuram saskaņā ar britu kolēģu atzinumu ir "milzīgs tehnoloģiskais potenciāls un laba pieeja interneta kodolam".
"Mēs palīdzam BND (..) pamatot ļoti ierobežojošās Vācijas (..) likumdošanas reformēšanu vai pārinterpretāciju," teikts dokumentā.
Britu izlūkdienests atzinīgi izteicies arī Francijas kolēģus – DGSE, īpaši augstu novērtējot dienesta ciešo sadarbību ar vārdā neminētu telekomunikāciju uzņēmumu, kuru varētu izmantot arī GCHQ.
Vienīgi Itālijas kolēģi likuši britiem vilties. GCHQ ziņojumā norādīts uz itāļu dienestu savstarpējo konkurenci un uz pārlieku stigrajiem likumiem, kas ierobežo izlūkdienestu darbību.
