Laikam strauji izsīkstot, Briselē atsākas breksita sarunas

Šodien Briselē atsāksies breksita sarunas. Pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības beidzas 31. decembrī, un laika, lai panāktu vienošanos par abu pušu turpmākajām attiecībām, palicis ļoti maz, jo to abām pusēm vienošanos vēl nepieciešams ratificēt. Tikmēr tiek pieļauts, ka sarunas varētu ietekmēt Lielbritānijas premjerministra tuvākā padomnieka Dominika Kamingsa atkāpšanās no amata.

Briselē atsākas breksita sarunasRihards Plūme

Avoti Eiropas Savienībā norādījuši, ka pēdējo dienu laikā, kad sarunas norisinājās Londonā, progress nav bijis tik liels, kā cerēts. Avoti Lielbritānijā sacījuši, ka starp pusēm joprojām pastāv “diezgan lielas plaisas”. Britu avoti uzsvēruši, ka pagājušā nedēļā sarunās nav bijis izrāviena starp abu pušu sarunvedējiem, diskusijām noslēdzoties ar tādām pašām pozīcijām, ar kādām tās uzsāktas.

Kā norādījis kāds no Eiropas Savienības avotiem, viena no abu sarunvežu tikšanās reizēm bijusi “īsa un brutāla”. Abas puses ir šaubīgas, vai tuvākajās dienās varētu tikt panākts vienošanās projekts, kā sākotnēji cerēja Eiropas Savienība.

Tomēr sarunas turpinās un abas puses Briselē tikās jau svētdien, bet ar pilnu sparu sarunas atsāksies šodien.

Lielbritānijas ministrs vides, pārtikas un lauku jautājumos Džordžs Justiss telekanālam “Sky News” atzinis, ka šonedēļ beidzot jāpanāk jautājumu sakustēšanās.

“Es domāju, ka abas puses saprot, ka ir atlicis ļoti maz laika. Jau iepriekš tika teikts, ka pie kaut kādas vienošanās jānonāk oktobra vidū, un uzņēmumiem tiešām ir nepieciešams saprast, kam tieši gatavoties. Vienmēr ir iespējams iegūt vēl nedaudz laika, ja sarunas jau ir teju pie iznākuma, bet šai nedēļai ir jābūt tai, kurā lietas beidzot virzās uz priekšu, kad panākam izrāvienu vismaz dažos no šiem sarežģītajiem jautājumiem un panākam vismaz kaut kādu rezolūciju kaut vai virsraksta līmenī. Citādi kļūst ļoti grūti un mums pietrūks laika ieviest izmaiņas,” norādīja Justiss.

Gan Eiropas Savienības, gan Lielbritānijas amatpersonas ceturtdien gaidāmo bloka līderu videosamitu noteikušas kā de facto pēdējo dienu, kad sarunās jāpanāk izrāviens. Tātad

sarunvežiem tas dod tikai četras dienas un naktis, lai pārvarētu domstarpības, kuras nav izdevies pārvarēt kopš sarunu sākuma martā.

Ceturtdien Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona tuvākais padomnieks Dominiks Kamingss paziņoja, ka gada beigās atstās amatu. Tomēr jau piektdien viņš bija redzams atstājam Dauningstrītu, izejot pa tās druvīm ar kasti rokās. Kamingss uzskatāms par “breksita arhitektu”, jo bija izstāšanās balsojuma kampaņas vadītājs, bet pērn kļuva par Džonsona padomnieku. Vēl dienu iepriekš atkāpās Džonsona komunikācijas direktors Lī Keins, tuvs Kamingsa sabiedrotais. Eiropas Savienības amatpersonas un diplomāti iepriekš izteica bažas, ka premjerministrs abu bijušo breksita kampaņas locekļu dēļ esot nokļuvis ķīlnieka pozīcijā. Abi sarunās bieži mudinājuši uz bezkompromisa nostāju. Kāds bloka diplomāts sacījis, ka Kamingsa aiziešana rada cerību, ka Lielbritānijas valdības pretestība vienošanās panākšanai ar Eiropas Savienību varētu mazināties. Eiropas Parlamenta Zaļo līderis Filips Lamberts sacījis, ka Kamingsa aiziešana varētu būt zīme, ka Džonsons ir sācis kursa maiņu un galu galā pieņems bloka nosacījumus.

Katrā gadījumā Francijas pārstāvis un citas Eiropas Savienības amatpersonas norādījušas uz haosu pašu britu politikā, kas ietekmē breksita sarunas, kavējot to virzību.

Arī Eiropas Tautas partijas līderis Manfrēds Vēbers uzskata, ka haoss britu valdības sirdī varot radīt vēl vienu barjeru vienošanās panākšanai. Viņš intervijā BBC skaidrojis, ka šī situācija uztverama kā diezgan haotiska un eiropiešiem nav ne jausmas, kāda patiesībā ir Lielbritānijas nostāja. Tādēļ britiem nevajagot norādīt Eiropas Savienībai, ka tai jābūt gatavai kompromisam.

Dauningstrīta noliegusi, ka premjers Kamingsa aiziešanas dēļ būtu zaudējis kontroli pār breksita sarunām. Kā norādījusi kāda britu amatpersona, Lielbritānija jau sākumā minējusi, ka ir fundamentāli principi, no kuriem atkāpties tā negrasās. No Eiropas Savienības puses tagad esot nepieciešama reālistiska un radoša pieeja, lai pārvarētu ievērojamās nepilnības. Ēnu valdības veselības ministrs Džonatans Ešvorts uzsvēris, ka Džonsonam ir jātur solījums un vienošanās jāpanāk.

“Koroavīrusa dēļ šīs valsts ekonomika piedzīvojusi lielu triecienu un cilvēki ir ļoti nobažījušies par savu darbu un iztiku. Mēs zinām, ka vienošanās panākšana nāktu par labu nodarbinātībai un uzņēmumiem. Un atklāti jāsaka, ka Džonsons jau iepriekš minēja, ka viņam ir jau teju gatava vienošanās. Un pirms gada vēlēšanās viņš ieguva lielu vairākumu, kas ir pamats, lai spētu vienošanos patiešām panākt. Un tagad viņam ir jātur solījums britu cilvēkiem un jāpanāk vienošanās,” sacīja Ešvorts.

Kā min avoti britu valdībā, Lielbritānijas vecākais kabineta ministrs Maikls Govs un kanclers Riši Sunaks pēc Džonsona padomnieka un komunikācijas direktora aiziešanas mudina tomēr panākt vienošanos, kamēr britu puses sarunvedis Deivids Frosts vēlas palikt ierakumos un sagaidīt labāku bloka piedāvājumu.

Svētdien, ierodoties Briselē, viņš uzsvēris, ka vienošanos var neizdoties panākt, lai gan neliels progress esot panākts. Britu puses nostāju viņš neesot gatavs mainīt, un uzņēmumiem esot jāgatavojas jebkurā gadījumā, lai kāds būtu iznākums.

Tikmēr Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs, runājot par bažām saistībā ar iekšējā tirgus likumprojektu, svētdien brīdināja – ja Džonsons turpinās mēģināt ignorēt Eiropas Savienības šķiršanās līguma daļas, tad jauns līgums par turpmākajām attiecībām tiks noņemts no galda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt