Par spīti pērn prokuratūras lēmumam lietu pret viņu izbeigt, speciāla amatpersonu tiesu instance nolēmusi tomēr sēdināt Lagardu uz apsūdzēto sola. Viņu grasās tiesāt par pirms astoņiem gadiem toreiz vēl Francijas finanšu ministres amatā pieņemtu lēmumu, kas esot nodarījis valstij simtiem miljonu eiro lielus zaudējumus.
Lietu iztiesās miertiesneši Republikas tiesā (CJR). Šī institūcija nodarbojas ar lietām pret ministriem vai bijušajiem ministriem pārkāpumiem, kas paveikti esot amatā.
Savukārt SVF valde "turpina izrādīt tās uzticību izpilddirektores spējām efektīvi pildīt viņas pienākumus", paziņoja SVF preses sekretārs Džerijs Raiss.
Septembrī Francijas prokuratūra aicināja izbeigt lietu pret Lagardu.
Oficiālā izmeklēšana pret Lagardu tika sākta 2014.gadā.
2007.gadā toreizējā Francijas finanšu ministre Lagarda uzticēja privātai šķīrējtiesai izšķirt strīdu starp magnātu Bernāru Tapī un banku "Credit Lyonnais", un 2008.gadā šķīrējtiesnesis lēma par labu Tapī. Šķīrējtiesnesis nolēma, ka bankai "Credit Lyonnais", kuru magnāts apsūdzēja nemākulīgā darījuma īstenošanā par Tapī piederošā sporta apģērbu ražotāja "Adidas" pārdošanu 1993.gadā, jāizmaksā uzņēmējam 285 miljoni eiro, bet kopā ar procentiem - 403 miljoni eiro. Tā kā banka "Credit Lyonnais" 1993.gadā piederēja valstij, kompensācija uzņēmējam bija jāizmaksā Francijas valstij.
Tapī bija tuvs toreizējam Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī. Lagarda tiek vainota nevis par personīgu iedzīvošanos, bet gan par toreizējā prezidenta atbalstītājam labvēlīga lēmuma pieņemšanu. Izmeklēšana pret Lagardu par nolaidību ir saistīta ar strīda izšķiršanas nodošanu privātai šķīrējtiesai un it īpaši ar to, ka viņa neapstrīdēja šķīrējtiesas lēmumu, kas bija labvēlīgs Tapī, bet nelabvēlīgs valstij.
Lai arī Lagarda apgalvo, ka rīkojusies likumīgi un objektīvi, tiesneši par to šaubās, jo Tapī bija toreizējā prezidenta Nikolā Sarkozī draugs un Lagarda varēja viņam izlīdzēt partijas biedra interešu vārdā. Lagardai uzticību izteikušies viņas vadītā fonda darbinieki. Advokāti vēl cer, ka līdz tiesai nenonāks.
“Apsūdzības ir nesaprotamas, es ieteikšu Lagardas kundzei pārsūdzēt šo lēmumu,” paziņoja advokāts Īvs Repikē.
Par draudošo tiesvedību bija zināms, vēl pirms Lagarda kļuva par valūtas fonda izpilddirektori 2011. gadā. Viņa amatu pārņēma pēc skandalozās sava tautieša Dominika Strosa Kāna atkāpšanās, kuru apsūdzēja seksuālos noziegumos. Toreiz fonda dalībvalstis izlēma, ka Lagardas reputācija ir nevainojama un viņa var vadīt vienu pasaules lielākajām finanšu institūcijām. Ja Francijas tiesa atzīs Lagardu par vainīgu, viņai var draudēt cietumsods.
