„Tagad nav laika atvieglot pūliņus,” Lagarda sacīja intervijā televīzijai NET, kas tika ierakstīta pagājušajā nedēļā. „Vērojami atsevišķi pozitīvi sasniegumi, taču acīmredzot vairāk nepieciešams darīt ienākumu jomā nodokļu administrācijas neatkarības, kā arī preču un pakalpojumu tirgus reformu ziņā.”
„Es domāju, ka preču un pakalpojumu tirgus atvēršana piesaistītu investorus un nodrošinātu Grieķijas ekonomikas izaugsmi,” norādīja Lagarda.
Pēc sešus gadus ilgušas recesijas Grieķija prognozē nelielu izaugsmi nākamgad, lai arī starptautiskās institūcijas nepiekrīt šīm optimistiskajām aplēsēm.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pagājušajā nedēļā prognozēja, ka Grieķijas recesija turpināsies arī nākamgad, valsts ekonomikai sarūkot par 1,2%.
Grieķijas labākās cerības šobrīd ir 2014.gadā sasniegt primāro budžeta pārpalikumu, kas neietver parādsaistību apkalpošanas izmaksas, lai iegūtu papildu parādu atvieglojumus no Eiropas kreditoriem.
Kā ziņots, eksperti no Eiropas Savienības (ES), SVF un Eiropas Centrālās bankas (ECB) otrdien ierodas Atēnās, lai pārbaudītu Grieķijas finansiālo stāvokli un izlemtu par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu.
Atēnas arī cer saņemt ES un SVF apstiprinājumu iecerei samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, lai palielinātu pieprasījumu gaidāmās tūristu sezonas laikā.
