ASV Senāta publicētā ziņojuma kopsavilkumā par Centrālās izlūkošanas pārvaldes jeb CIP nežēlīgajām nopratināšanas metodēm pēc 11. septembra teroraktiem slepenajos cietumos visā pasaulē konkrētu valstu nosaukumi nebija minēti - tie ir aizkrāsoti ar melnu krāsu.
Tomēr jau sen ticis ziņots, ka šādi CIP slepenie cietumi varētu būt atradušies arī Polijā un Lietuvā.
Trešdien bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis pirmo reizi publiski atzina, ka viņa valsts ļāvusi CIP izveidot slepenu cietumu Polijas teritorijā. Taču viņš uzstāja, ka poļu amatpersonas neatļāva brutāli apieties vai spīdzināt ieslodzītos.
Kvasņevskis bija Polijas prezidents no 1995. līdz 2005.gadam, un viņa paziņojums ir pirmā reize, kad kāda tā laika augsta ranga amatpersona atzīst, ka CIP ļauts izvietot slepenu cietumu Polijas teritorijā.
Kvasņevskis neatklāja laiku, kad cietums darbojās, taču paziņoja, tā darbība tika pārtraukta pēc Polijas līderu spiediena uz ASV. Uzstājoties Polijas radiostacijā „TOK FM”, bijušais prezidents pauda, ka „amerikāņi veica savas darbības tādā slepenībā, ka tas radīja [Polijai] bažas. Polijas varas iestādes rīkojās, lai pārtrauktu šīs darbības, un tās tika pārtrauktas Polijas spiediena rezultātā.”
Kvasņevskis paziņoja, ka izteicis Varšavas bažas par CIP darbību Polijā sarunā ar toreizējo ASV prezidentu Džordžu Bušu Baltajā namā 2003.gadā. Bušs esot uzstājis, ka ASV izlūkošanas pārvaldes metodes nodrošina „nozīmīgus ieguvumus drošības jautājumos.”
Kvasņevskis raido sarunā norādīja, ka ir piekritis „pastiprinātai izlūkdienestu sadarbībai” ar ASV, bet uzstāja, ka nav zinājis, ka CIP īstenojusi spīdzināšanu šajos iestādījumos.
ASV laikraksts „Washington Post” šogad ziņoja, ka CIP slepenais cietums Polijā sāka darboties 2002.gadā, un tika slēgts 2003.gadā. Savukārt aģentūra „Associated Press” norāda - cilvēktiesību organizācijas uzskata, ka Polijā tika turēti aptuveni astoņi par terorismu aizdomās turētie.
Saskaņā ar „Washington Post”, Polijā CIP ierīkoja slepeno cietumu pēc tam, kad 2002.gada martā Pakistānā tika sagūstīts Abu Zubaida, un CIP bija nepieciešama vieta, kur turēt pirmo „vērtīgo aizturēto”, kas, domājams, bija cieši saistīts ar „Al-Qaeda” vadību un varētu zināt par turpmāku uzbrukumu plānošanu.
Polijas prokurori, kas veic izmeklēšanu par CIP slepenu cietumu Polijā, paziņojuši, ka lūgs pieeju ASV Senāta ziņojumam par CIP veiktām iespējamo „Al Qaeda” teroristu spīdzināšanām.
Saistībā ar šiem slepenajiem cietumiem bieži izskanējis arī mūsu kaimiņvalsts Lietuvas vārds. Prezidente Daļa Grībauskaite trešdien norādīja, ka ASV Senāta ziņojums ir jāizanalizē Ģenerālprokuratūrai, un, ja informācija izrādīsies patiesa, Lietuvai būs jāuzņemas atbildība.
Senāta ziņojumā valstu vārdi ir aizkrāsoti. Taču slepenajiem cietumiem doti krāsu kodi. Cilvēktiesību aktīvisti uzstāj, ka Lietuvā atradās cietums, kurš dokumentā nodēvēts par „VIOLETO”. Senāta ziņojumā teikts, ka tas bija atvērts 2005.gada sākumā un slēgts 2006.gadā, jo tajā nebija iespējams sniegt medicīnisko palīdzību. Lietuvas valsts un drošības struktūru bijušie līderi noliedz, ka Lietuvā varētu būt bijuši CIP cietumi.
Tāda pati nostāja ir arī Lietuvas prezidentam Valdam Adamkum.
„Kad es uzaicināju visu drošības dienestu vadītājus, es viņiem pajautāju konkrēti – vai kāds jūs uzrunāja, vai kaut kas tika izdarīts, kāds ielaists iekšā? Visi strikti atbildēja – ne. Man stāstīja par mācību centru Nemenčinē. Es teicu – ja tā, mums jākāpj mašīnās un jābrauc tur skatīties. Es pats tur biju kopā ar viņiem. Tā bija tikai ēka skaistā meža apvidū, nekas cits,” teica Adamkus.
Vienlaikus Adamkus atzina, ka ASV lūguši Lietuvu izmitināt un integrēt sabiedrībā septiņus līdz deviņus bēdīgi slavenā Gvantanamo cietumā ieslodzītos, kas nav bīstami. Adamkus viņiem atteicis, skaidrojot, ka sveši eksotiska paskata ļaudis nomaļajos ciemos tūdaļ izraisītu aizdomas. Vienu Gvantanamo ieslodzīto piekritusi uzņemt Latvija.
ASV senāta publicētajā 500 lappušu ziņojumā secināts, ka pēc 11.septembra teroraktiem slepenas CIP programmas ietvaros informācijas iegūšanai tikai izmantotas arī īpaši nežēlīgas nopratināšanas metodes jeb spīdzināšana, bet šādas metodes nebija efektīvas, turklāt, izlūkošanas pārvalde arī maldināja sabiedrību un valdību par šo metožu nežēlību un efektivitāti.
