Bez vēstnieka izraidīšanas un diplomātiskās pārstāvniecības samazināšanas Kuveita arī negrasās atjaunot atļaujas Ziemeļkorejas strādniekiem ieceļot valstī.
Pēc tam, kad projekti, kuros viņi patlaban ir nodarbināti, būs pabeigti, turpmāk ieceļot Ziemeļkorejas viesstrādniekiem būs liegts. Šobrīd Kuveitā ir no 2000 līdz 2500 Ziemeļkorejas strādnieku, arī citās Persijas līča valstīs viņu skaits mērāms vairākos tūkstošos.
Tāpat Kuveita nolēmusi turpmāk ziemeļkorejiešiem vairs neizsniegt vīzas, pārtraukt tirdzniecības un aviosakarus.
Jau ilgstoši Dienvidkoreja un Japāna izdarīja spiedienu pret Persijas līča valstīm, cenšoties panākt, lai tās izbeidz nodarbināt strādniekus no Ziemeļkorejas, jo Phenjanas režīms gūst labumu no naudas, ko strādnieki sūta atpakaļ uz dzimteni.
Tāpat šis Kuveitas solis nozīmē, ka tiek veiksmīgi realizēta Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcija sankciju saistībā pret Ziemļkoreju. Jaunā ANO Drošības padomes rezolūcija, kura nedēļas sākumā tika pieņemta un kuru izstrādāja ASV, paredz aizliegumu importēt Ziemeļkorejas tekstilizstrādājumus, piegādāt tai dabasgāzi, nosaka griestus pārstrādāto naftas produktu piegādēm un ierobežo naftas piegādi pašreizējā apjomā.
Sankciju rezolūcijā arī aizliegts izsniegt jaunas darba vīzas ziemeļkorejiešu viesstrādnieku nodarbināšanai, kā arī aicināts valstīm ziņot par datumu, kad Ziemeļkorejas viesstrādnieki vairs netiks nodarbināti. Rezolūcija arī paredz kuģu pārmeklēšanu, ja pastāv aizdomas, ka tie transportē kravu, ko aizliegusi Apvienoto Nāciju Organizācija. Tomēr vispirms ir jāgūst kuģa karoga valsts piekrišana. Sākotnējais rezolūcijas projekts paredzēja šādu kuģu pārmeklēšanu ar spēku, tomēr turpmāko sarunu gaitā šī prasība tika noraidīta.
Sankciju mērķis ir izolēt Ziemeļkoreju, neatstājot tai citu iespēju, kā sēsties pie sarunu galda.
Uz to aicinājušas arī Krievija un Francija. Abu valstu prezidenti Vladimirs Putins un Emanuels Makrons sestdien, dienu pēc kārtējās Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes izmēģinājuma, pauduši viedokli, ka jaunu sankciju pastiprināšana neatrisinās konfliktu. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps un Dienvidkorejas prezidents Mūns Džēins uzstāj uz jaunāko ANO sankciju īstenošanu, lai piespiestu Phenjanu pārtraukt kodolprogrammu.
Tikmēr Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns sestdien paziņoja, ka ballistiskās raķetes izmēģinājums esot bijis apliecinājums Ziemeļkorejas kodolspējām, uzsverot arī, ka valsts ir tuvu kodolprogrammas pabeigšanai, lai līdzsvarotu Amerikas Savienoto Valstu spēku pasaulē. Taču eksperts no Dienvidkorejas aizsardzības un drošības foruma norādīja, ka diez vai komunistiskajai valstij Korejas pussalā jebkad izdosies pietuvoties kodolattīstības pakāpei, kāda ir ASV.
Arī Savienoto Valstu militārā pārstāvniecība Klusajā okeānā, kura fiksējusi pirms divām dienām kodolraķetes izmēģinājumu, noraidījusi iespēju, ka šī Ziemeļkorejas ballistiskā raķete, kura lidoja pāri Japānai un iekrita okeānā, varētu sasniegt ASV ziemeļu krasta daļu vai Guamas salu.
