Gunārs Kūtris: Ja ir zināmi kara noziedznieki, kas ir rīkojušies Bučā vai kādā citā pilsētā, tad šajā gadījumā tos konkrētos izpildītājus - vadu vai brigāžu, vai divīziju komandierus – var saukt pie atbildības jau šobrīd. Nav jāgaida, kad viņš nogalina vēl kādus piecus, desmit vai simts cilvēkus.
Grūtāk ir pierādīt valsts līmeņa vadītāju jeb augstākā ranga amatpersonu kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci,
jo tad ir vajadzīgi daudzi dokumenti – iegūti dokumentāli apliecinājumi, kurš ir devis kādas pavēles.
Latvijas Radio: Kā jums šķiet, cik vērtīgi ir tas, ka arī Latvija ir sākusi kriminālprocesu par Krievijas kara noziegumiem?
Tas, ka katra valsts var saukt pie atbildības, ir pēdējo gadu, ja nemaldos, desmit, piecpadsmit gadu likumu novitātes, jo agrāk nevarēja saukt pie atbildības par noziegumiem citās valstīs. Vai to izdevīgi darīt katrai valstij atsevišķi vai tomēr apvienot kopā? Es teiktu, ka tas drīzāk ir politiski stratēģisks jautājums, manuprāt. Ja desmit valstis nosauc personu par kara noziedznieku un sāk tā vajāšanu, tad tā ir krietni nepatīkamāka sajūta nekā, ja to dara viena starptautiskā organizācija. Apvienojot vienā lietā, pierādījumu kopums noteikti ir bagātāks, bet, es domāju, ka arī katrai valstij atsevišķi ir diezgan daudz pierādījumu.
Vai kara noziedzniekus sauks pie atbildības?
Redzot šī brīža starptautisko attieksmi pret to, es domāju, ka vainīgie tiks tiesāti.
Vai konkrētā persona būtu tiesas priekšā, vai tas notiktu aizmuguriski, tas ir jau grūtāks jautājums. Kā arī tas, vai persona arī saņems sodu. Gribētos teikt, ka mūsdienu pasaulē šim cilvēkam vai šiem cilvēkiem, kurus notiesās, ir jādzīvo diezgan lielā izolētībā, lai viņus nedabūtu rokās. Notiesāšana simtprocentīga, bet, vai izpildīs sodu, to grūti spriest.
Vai Krievijas prezidents tiks tiesāts un saņems sodu?
Vismaz tās valstis, kas šobrīd nosauc Putinu par noziedznieku, vai šīs valstis pieļautu konkrētā vadītāja nesaukšanu pie atbildības, šobrīd gribētos teikt, ka maz ticams šāds scenārijs. Es domāju, ka prasīs līdz galam.
KONTEKSTS:
15. martā Valsts drošības dienests uzsāka kriminālprocesu par Krievijas spēku plašu iebrukumu Ukrainas teritorijā. Līdz maija sākumam izmeklētāji uzklausījuši 26 Ukrainas kara bēgļu liecības.
Tāpat Latvija ir deleģējusi divus ekspertus darbam Starptautiskajā krimināltiesā, izmeklējot kara noziegumus Ukrainā.