Jau tūlīt pēc notikušā Turcijas varas iestādes paziņoja, ka uzbrukumā ir vainojami valstī par teroristiem pasludinātās Kurdistānas Strādnieku partijas kaujinieki. Kā paziņoja Turcijas prezidents Redžips Tajips Erdogans, šādi uzbrukumi apdraud valsts vienotību un solidaritāti, taču nemazinās apņemšanos cīnīties ar terorismu. Erdogans solīja agresīvi vērsties pret terora aktu rīkotājiem un tos pilnībā sakaut. Jau pirmdien Turcijas gaisa spēku iznīcinātāji veica uzlidojumus 18 iespējamiem kurdu kaujinieku objektiem, tostarp munīcijas krātuvēm un Kurdistānas Strādnieku partijas bāzēm Ziemeļirākā. Vienlaicīgi uz aizdomu pamata par iespējamo saistību ar svētdienas uzbrukumu tika aizturētas 11 personas.
Atbildību par svētdien sarīkoto uzbrukumu uzņēmies grupējums, kas sevi dēvē par Kurdistānas Brīvības piekūniem. Paziņojumā, kas izvietots internetā, kaujinieki norāda, ka terora akts ir bijusi atriebība par Turcijas drošības spēku sarīkotajiem uzbrukumiem kurdu apdzīvotajos Turcijas dienvidaustrumu reģionos. Kā apgalvo kaujinieki, šo operāciju laikā dzīvību ir zaudējuši simtiem civiliedzīvotāju, drošības spēku karavīru, kā arī kaujinieku.
Paziņojumā uzsvērts, ka uzbrukums Ankaras centrā bijis vērsts pret turku drošības spēkiem, nevis civiliedzīvotājiem, vienlaicīgi atzīstot, ka civiliedzīvotāju upuri turpmākajos uzbrukumos ir neizbēgami.
Kā norāda izdevums “The Guardian”, Kurdistānas Brīvības piekūni apgalvo, ka ir atšķēlušies no Kurdistānas Strādnieku partijas, taču eksperti atzīst – abi grupējumi uztur ciešus sakarus.
Bumbas sprādziens Ankarā nogranda 13.marta vakarā pie autobusa pieturas pilsētas centrā. Bojā gājuši 37 cilvēki. Starp mirušajiem ir vismaz viens, bet, iespējams, divi teroristi. Ievainojumus guva vairāk nekā 120 cilvēki. Pirmdien notika pirmās bojāgājušo bēru ceremonijas.
Dienu pēc tam Turcijas gaisa spēki sākuši uzlidojumus kurdu nemiernieku pozīcijām. Vienlaicīgi uz aizdomu pamata par iespējamo saistību ar svētdienas uzbrukumu tika aizturētas 11 personas.
Turcijas un kurdu konflikts ilgst jau kopš pagājušā gadsimta 80.gadu sākuma, kurdiem vēloties panākt lielāku autonomiju, un varētu uzskatīt, ka šis ir valsts iekšējais konflikts. Taču, turpinoties Sīrijas konfliktam, kurdu nozīme iespējamā miera panākšanā ir ievērojami palielinājusies.
Sīrijas ziemeļos dzīvojošos kurdus par saviem sabiedrotajiem cīņā pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu uzskata ASV. Arī Krievija ir paziņojusi, ka tā apsver iespēju atbalstīt vienu no kurdu grupējumiem „Demokrātiskās vienotības partiju”. Šis grupējums gan nav uzaicināts uz pašlaik Ženēvā notiekošajām Sīrijas miera sarunām, jo tā dalību sarunās ir bloķējusi tieši Turcija. Uz sarunām nav uzaicināts vēl viens kurdu grupējums – Tautas aizsardzības vienības. Turcijas varas iestādes uzskata, ka tieši pie šī grupējuma apmācību ir izgājusi viena no Ankaras terora aktu sarīkotājām.
Atsevišķi eksperti gan norāda, ka ievērojams Krievijas atbalsts kurdu kaujiniekiem ir maz ticams. No otras puses izskan viedokļi arī par to, ka Krievija, kuras attiecības ar Turciju pēc militārās lidmašīnas notriekšanas ir faktiski iesaldētas, meklē veidus, kā pēc iespējas vairāk ievilkt Turciju Sīrijas konfliktā, tādējādi metot izaicinājumu arī NATO stabilitātei.
