Kurdu partijas militārais atzars „Tautas aizsardzības spēki” paziņoja, ka pamiers ir pilnībā pārtraukts un tagad sekos arī pretuzbrukumus, reaģējot uz Turcijas izrādīto agresiju.
Turpretī Turcijas valdība norādīja, ka bombardēšana šajās teritorijās ir nepieciešama, lai varētu izveidot drošības zonu pie Sīrijas ziemeļu daļas robežas. Tikmēr arī kurdu iedzīvotāji citās valstīs ir kritizējuši Ankaras rīcību.
Jau tā trauslais pamiers, kas tika panākts 2013.gadā starp Turciju valdību un kurdu separātistu bruņoto grupējumu „Kurdistānas strādnieku partija”, tagad ir apdraudēts.
Kopš Turcija paziņoja par uzlidojumu uzsākšanu „Islāma valstij”, tādējādi reaģējot uz nedēļas sakumā sarīkotā džihādistu kaujinieka teroraktu Turcijas pierobežas pilsētā, Ankara ir uzsākusi cīņu arī ar kurdu kaujinieku grupējumiem, bombardējot to bāzes Irākas ziemeļu daļā. Tas ir izsaucis lielu neizpratni kurdu iedzīvotāju vidū.
Arī masveida uzsāktajos reidos visā Turcijas valsts teritorijā pāris dienu laikā ir aizturētas vairāk nekā 600 personas, tostarp ir arī daudzi kurdi. Visi šie cilvēki tiek turēti aizdomās par līdzdalību kādā no ekstrēmistu organizācijām.
Turcijas opozīcijas līderiem īsti nav saprotama prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana uzsāktā militārā kampaņa pret kurdiem. Viņi uzskata, ka valsts vadītājs patiesībā „Islāma valsti” izmanto kā ieganstu, lai varētu apspiests kurdus.
Savukārt „Kurdistānas strādnieku partija” un tās militārais atzars „Tautas aizsardzības spēki” paziņoja, ka Turcijas uzsāktās militārās operācijas Irākas ziemeļos, bombardējot to mītnesvietas un reidu uzsākšana Turcijā pret kurdiem ir vislielākā militārā un politiskā kļūda, ko ir pieļāvis Turcijas prezidents Erdogans.
Kurdu kaujinieku grupējums solīja atbildēt uz šo Ankaras agresiju un pārtraukt abu pušu pamiera vienošanos.
Turpretī Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu skaidroja, ka uzsākto militāro operāciju mērķis ir vērsts pret visām teroristiskajām organizācijām. Bet kā piemērus viņš minēja ne tikai teroristisko organizāciju „Islāma valsts”, bet arī kurdu kaujinieku grupējumu „Kurdistānas strādnieku partija”, kurš, izmantojot pierobežā esošās bāzes, var veikt jaunus uzbrukumus Turcijā. Līdz ar to, kamēr netiks likvidētas šīs bāzes, tikmēr visas iesāktās operācijas tikšot turpinātas, pavēstīja premjers.
Viņš piebilda, ka šajās uzsāktajās operācijās piedalās arī Turcijas sauszemes spēki, kas apšauda gan "Islāma valsts" pozīcijas, gan kurdu kaujinieku bāzes. Tāpat viņš norādīja, ka sarunas par pamieru ar kurdu kaujinieku grupējumu „Kurdistānas strādnieku partija” netiks pārtrauktas.
Turcija līdz šim no iesaistīšanās cīņā pret „Islāma valsti” bija izvairījusies, bet pēc terorakta Turcijas pierobežas pilsētā Suručā, tā ne tika ir uzsākusi cīņu ar to, bet arī atļāvusi NATO spēkiem izmantot savas bāzes pierobežā ar Sīriju. Šo Ankaras soli pozitīvi novērtēja arī Amerikas Savienotās Valstis, taču tās norādīja, ka nekāda drošās zonas izveidošana nepalīdzēs cīņā ar džihādistu kaujiniekiem, tikai tieši uzbrukumi to bāzēm.
Turcija pielietojusi spēku pret kurdiem pirmo reizi kopš 2013.gada pavasara, kad pasludināts moratorijs karadarbībai starp Turciju un kurdu nemierniekiem.
Konflikts starp Turciju un kurdiem, kuri cenšas panākt savas valsts dibināšanu, ilgst jau 30 gadus, tā laikā sadursmēs gājuši bojā vairāk nekā 40 000 cilvēku.
