„Euobserver” vēsta, ka protestētāju skaits sasniedzis vairākus simtus, kamēr BBC vēsta par aptuveni 100 cilvēku lielu pūli.
Eiropas Parlamentā protesta laikā kurdi izkliedza dažādus saukļus, mudinot starptautisko sabiedrību būt stingrākai pret „Islāma valsti”, kas pēdējos mēnešos ieguvusi ievērojamas teritorijas Sīrijā un Irākā.
Protestētāji rokās turēja Kurdistānas karogus, kā arī ieslodzītā kurdu kaujinieku līdera Abdullas Odžalana portretus, kurš notiesāts par teroristiskas organizācijas vadīšanu.
Sākotnēji neviens apsardzes darbinieks vai policists nebija manāms. Protestētāji pat uzrāpās uz televīzijas studijas galda un izkliedza saucienus, prasot tūlītēju militāru iejaukšanos, lai glābtu kurdu apdzīvoto Sīrijas pilsētu Kobani no džihādistu grupējuma „Islāma valsts” kaujiniekiem. „5000 sieviešu ir nolaupītas pirms mēneša, viņas tiek spīdzinātas, mums nav nekādu ziņu par viņām, bet pasaule grib uz to pievērt acis,” izkliedza kāda sieviete.
Ar kurdiem devās runāt arī daži Eiropas Parlamenta deputāti, solot sapratni un atbalstu.
Neoficiāli jau izskanējušas arī bažas par drošību pašā parlamentā un pārmetumi apsardzei, kas nespēja aizkavēt daudzskaitlīgo protestētāju iekļaušanu parlamentā. Pie tam šī nav pirmā reize, kad EP kāds iekļūst nesankcionēti – te savulaik ir aplaupīta arī bankas filiāle, kas atrodas parlamenta telpās.
Pēc divām stundām kurdu protestētāji parlamentu atstāja un atgriezās savā iepriekšējā protesta vietā – laukumā iepretī parlamentam.
Kurdu aktīvisti pie parlamenta pulcējās jau vairākas dienas, taču pēc jaunākajām ziņām par džihādistu panākumiem cīņā par kurdu pilsētu Kobani, viņi lēma ielauzties parlamenta ēkā ar spēku. EP priekšsēdētājs Martins Šulcs kritizējis veidu, kuru aktīvisti izvēlējušies, lai paustu savu nostāju, taču arī uzsvēris, ka EP saprotot kurdu bažas par civiliedzīvotāju likteni Irākā un Sīrijā. Šulcs arī skaidroja, ka šo jautājumu pārrunās ar NATO augstāko virspavēlniecību un galvenajiem Eiropas Savienības ārpolitikas koordinatoriem.
Šis nav pirmais kurdu protests pēdējās dienās. Pirmdien viņi līdzīgā veidā ieņēma un rīkoja akcijas Nīderlandes parlamentā Hāgā, kā arī vairākās Eiropas pilsētās – Romā, Londonā, Vīnē, Ķelnē, Stokholmā un Briselē.
Vēstīts, ka tieši Kurdistāna un Turcijas austrumu robeža, kur arī dzīvo daudz kurdu, varētu būt viens no nākamajiem „Islāma valsts” mērķiem. Arī NATO jaunais virspavēlnieks Jenss Stoltenbergs pirmdien pavēstīja, ka nepieciešamības gadījumā NATO būs gatava kopā ar Turciju stāties pretī „Islāma valstij”.
