Šie ir tikai daži no ierosinājumiem, ko EP deputāti iekļāvuši ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā. Tikmēr Krievija solījusi jaunu sankciju gadījumā vērsties ar sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā.
Tikai dažas dienas pēc Ukrainas un ES asociācijas līguma ratificēšanas Kijevā un Strasbūrā, EP deputāti nākuši klajā ar jaunu rezolūciju. Parlamenta deputāti atzinīgi novērtējuši Ukrainā izsludināto pamieru, vienlaicīgi paužot bažas par to, ka pamiers varētu būt tikai iemesls Krievijas spēkiem pārgrupēties, lai turpinātu savus uzbrukumus. Taču kopumā Eiropai esot parādījušās daudz lielākas cerības uz situācijas mierīgu atrisinājumu.
Runājot par asociācijas līgumu ar Kijevu, EP rezolūcijā norādīts, ka šis dokuments netiks mainīts un to nedrīkst mainīt par spīti Krievijas izdarītajam spiedienam. ES dalībvalstis tiek aicinātas paātrinātā kārtībā ratificēt šo līgumu arī nacionālajos parlamentos.
Pieņemtajā deklarācijā liela uzmanība pievērsta arī pret Maskavu ieviestajām sankcijām. Līdz šim ieviestie ierobežojumi ir atzīti par taisnīgiem, savukārt Krievijas atbildes sankcijas nosauktas par nepamatotām. Parlamentārieši arī aicinājuši ES apsvērt Krievijas izslēgšanu no civilās sadarbības atomenerģētikas jomā, kā arī no starptautisko maksājumu sistēmas SWIFT.
EK reiz šādu aicinājumu jau ir noraidījusi, uzskatot šādu soli par pārāk radikālu. Savukārt bijušais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins savulaik atzina, ka izslēgšana no SWIFT sistēmas tiešām būtu pats nopietnākais trieciens Krievijas ekonomikai un iekšzemes kopprodukts varētu samazināties pat par 5%.
Enerģētikas jomā eiroparlamentārieši aicinājuši ES regulēt trešās puses uzņēmējdarbību gāzes uzglabāšanā, starpsavienojumu un reverso piegāžu objektus, rosinot arī atcelt plānotos enerģētikas sektora līgumus ar Krieviju. Pie šādiem projektiem tiek pieskaitīts arī apjomīgais gāzesvada projekts „South Stream”.
Eiropas Parlamenta rezolūcijai ir tikai rekomendējošs raksturs un arī pieņemtajā paziņojumā norādīts, ka Ukrainas krīzes risinājumam jābūt politiskam, nevis militāram, bet situācijas uzlabošanās gadījumā Ukrainā ES sankcijas varētu gan samazināt, gan atcelt pilnībā.
Krievijas ekonomiskās attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs jau paziņojis, ka jebkādas jaunas pret Krieviju vērstas sankcijas būs iemesls, lai Krievija tās apstrīdētu Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien atkārtoti uzsvēris, ka Krievijas ieviestās atbildes sankcijas ir tikai aizsardzības pasākumi, kuru mērķis nav sodīt kādu valsti. Pēc Putina vārdiem, ar pretsankcijām Krievijas uzņēmēji un ražotāji tiek aizsargāti no negodīgas konkurences, tādējādi veicinot arī iekšējā tirgus attīstību.
Ceturtdien no Krievijas puses izskanējis arī komentārs par Ukrainas un ES asociācijas līgumu. Pareizāk gan būtu tās nosaukt par trim prasībām, kuras Uļukajevs izklāstījis vēstulē ES tirdzniecības komisāram Karelam de Guhtam.
Vēstulē norādīts, ka Krievija pieprasa, lai juridiski tiktu noformēta asociācijas līguma spēkā stāšanās atlikšana līdz 2016. gada 1. janvārim. Otrkārt, pilnīga vai daļēja asociācijas līguma ieviešanas uzsākšana pirms 2015. gada beigām nozīmēšot faktisku līguma stāšanos spēkā, kas radīs iepriekš Krievijas paustos riskus. Un treškārt, Krievija pieprasījusi, lai tiktu pastiprināta trīspusējās kontaktgrupas uzraudzība pār asociācijas līgumu. Krievija vēlas, lai kontaktgrupai turpmāk tiktu piešķirtas tiesības sagatavot izmaiņas Ukrainas un ES asociācijas līgumā, kas ar juridisku spēku mazinās Krievijas bažas par kaitējumu tās ekonomikai.
