"Neuzskata [Krieviju] par pasaules lielvaru. Viņš ir huligāns, kurš ielaužas kaut kādā veikalā, kaut ko izārda un, protams, viņam pievērš uzmanību, viņš ir jāaiztur vai ar viņu jārunā. Krievija vairāk ir rīkojusies kā tāds starptautisks huligāns, nekā uzticams, nopietns partneris. Uzticība ir tomēr ir nepieciešama.
Ar savu politiku un agresiju Ukrainā [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins kā persona ir zaudējis uzticību rietumvalstu vadītāju acīs.
Un es nedomāju, ka viņš [Putins] principā vairs nomazgāsies balts no tā, kas ir bijis," teica Kudors.
Pēc viņa sacītā, rietumvalstu līderi ar Putinu runās un rēķināsies, bet tas notiks "piespiedu kārtā". Putinam neko vairāk arī nevajag, uzskata Kudors, norādot – Putins ar Rietumiem varbūt vēlējies draudzēties 21. gadsimta sākumā – pirmajos gados pēc ievēlēšanas prezidenta amatā.
"Vēlāk viņam sekoja vilšanās, ka Krieviju nepieņem tādu, kāda tā ir. To aicina mainīt attieksmi pret cilvēktiesībām, pret likuma varu, pret fundamentālām brīvībām. Tas viņiem nebija pieņemams un viņi sāka šantāžas metodes arvien vairāk izmantot," teica politologs.
Pēc viņa teiktā, arī Eirāzijas Ekonomiskā savienība daļēji veidojas ar šantāžas instrumentu palīdzību. "Nekur mēs neredzam tāda veida cieņu un reputāciju – lūk, šī ir lielvara.
Tas, ka tu esi fiziski stiprs, vari kādu piekaut un pārkāpt likumu, tā ir varenība - bet kā acīs?" noteica Kudors.
Politologs sprieda, ka Krievija iesaistījās militārajā konfliktā Sīrijā un tādējādi īstenoja "aiziešanas stratēģiju", lai izvestu valsti no tā strupceļa, kurā tā bija ievesta, iesaistoties karā Ukrainā.
"Viens no mērķiem bija samazināt Rietumu sankcijas un izolāciju pret Krieviju. (..) Lai tiktu pie šī lielā sarunu galda, kur spriež par reģiona likteni. Un, lai var arī iekšpolitikā rādīt – lūk, cik Putins ir svarīgs un bez viņa nekādi starptautiskas problēmas nav risināmas," teica Kudors.
Lai arī ar Putinu runā, tomēr Rietumi saprot Krievijas līdera stratēģiju un drīzāk "paliek tādā taktisku sarunu līmenī ar Kremli". "Jo taktiskas sarunas ir vajadzīgas, lai tie, kas tagad karo pret tā saukto "Islāma valsti", viens uz otru nešautu," teica ārpolitikas eksperts.
Tā kā Krievijā šajā gadā gaidāmas parlamenta – Valsts domes – vēlēšanas, Krievijas līdera darbības ārpolitikā būs saistītas ar iekšpolitikas mērķiem.
"Un tur ir grūti prognozēt – ekonomika spiež, līdz ar to viņiem daudzmaz ir vēlme tomēr izlīgt ar Rietumiem.
Ja sankcijas varbūt nav tās, kas grauj pilnībā Krievijas ekonomiku, bet kā minimums ierobežo pieeju Rietumu finanšu tirgiem," teica Kudors.
