Miera plāna galvenie punkti:
- Uguns pārtraukšana no 15.februāra pulksten 00:00
- Smaga bruņojuma atvilkšana:
- 50 km platas drošības zona
- 70 km drošības zona raķešu sistēmām
- 140 km drošības zonu reaktīvo raķešu sistēmām „Tornado – C”, „Uragan”, Smerč” un taktiskajām raķešu sistēmām „Točka” - Bruņojuma atvilkšana jāsāk ne vēlāk kā otrajā dienā pēc uguns pārtraukšanas un jāpabeidz 14 dienās
- Īpašā režīma statuss Doņeckas un Luhanskas apgabaliem un dialogs par vietējo vēlēšanu rīkošanu
- Amnestija Doņeckas un Luhanskas teritorijās „notikumu dalībniekiem”
- Gūstekņu apmaiņu piecu dienu laikā
- Humānās palīdzības pieejas nodrošināšana
- Sociālo saišu atjaunošana ar Donbasa reģioniem
- Ukraina atjauno kontroli pār robežu ar Krieviju
- Ārvalstu bruņoto formējumu, militārās tehnikas, algotņu izvešana no Ukrainas
- Ukrainas jauna konstitūcija līdz 2015.gada beigām un varas decentralizācija
Kopumā, vērtējot panākto vienošanos, Kudors atzina, ka miers Austrumukrainā būs trausls."Miers būs trausls. No abām pusēm var tikt sperti soļi, kas šo trauslo mieru var salauzt," sacīja Kudors.
Viņš arī uzsvēra, ka Krievijā aizvien valda noskaņojums, kurā politiķi ar nostalģiju runā par laikiem, kad PSRS dalīja Eiropu ietekmes sfērās. Tādējādi Ukraina ir tikai viens no posmiem un instrumentiem Krievijas un Putina politikā.
Politologs atzina, ka viens no vienošanās vājajiem punktiem ir punkts, kas paredz robežkontroles atjaunošanu starp abām valstīm. Kudors sacīja, ka brīdī, kad tas patiešām būs jādara, var sagaidīt visādus pārsteigumus, it sevišķi no Krievijas.
Jau ziņots, ka Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notiekošajās sarunās par miera panākšanu Ukrainā piedalījās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Sarunas ilga kopš trešdienas vakara un tajās valdīja pamatīga spriedze, ko Ukrainas pārstāvji raksturoja kā nervu spēli.
Katra no pusēm uz sarunām bija ieradusies ar samērā atšķirīgu pozīciju. Gan Rietumu līderi, gan Ukraina vainoja Krievijas varu separātistu atbalstīšanā ar ieročiem, munīciju un arī ar karavīriem, pieprasot izvest no Austrumukrainas smagos ieročus, atvilkt karaspēku no Ukrainas robežām un nu jau arī no Ukrainas teritorijas.
Savukārt Krievijas puse pie sarunu galda sēdās ar prasībām paturēt Krimu, nodrošināt Doņeckas un Luhanskas autonomiju, Ukrainas karaspēka aiziešanu no šīm teritorijām.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
