„Šajā istabā, kurā it kā bija jābūt tikai ES un Ukrainai, bija arī trešais – Krievija. Ar to vajadzēja rēķināties,” teica Kudors. Viņš atzina, ka ES jau Viļņas samita parādīja, ka nespēj rēķināties ar tādu spēlētāju kā Krievija.
Vienlaikus viņš atzina, ka iespējamās sankcijas pret Ukrainas amatpersonām un ietekmīgiem cilvēkiem, kas izpaustos, kā bankas kontu iesaldēšana un ceļošanas aizliegums būtu efektīvs veids, kā apturēt Ukrainas nemierus. Vienlaikus ES lēnīgumu var skaidrot ar faktu, ka šajā savienībā ir daudz valstu, kurām savā starpā ne vienmēr izdodas ātri vienoties.
Vēstīts, ka otrdienas pēcpusdienā Kijevā atkal izcēlās kaujas starp protestētājiem un miličiem un speciālo uzdevumu vienību „Berkut” kaujiniekiem. Tās ir līdz šim asiņainākās. Dzīvības ir zaudējuši vismaz 26 cilvēki, bet vairākiem simtiem cilvēku bija vajadzīga mediķu palīdzība. Starp bojāgājušajiem ir gan miliči, gan protestētāji.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pavēstījusi, ka Ukraina ir uz pilsoņu kara robežas. Satraukumu par notikušo izteikušas arī ES amatpersonas, savukārt Krievija notikušo vērtē kā revolūcijas mēģinājumu.
Sadursmes Kijevā un mazākā mērā citās pilsētas norit kopš 21.novembra pagājušajā gadā. Protestētāji norāda, ka viņi protestē gan pret Janukoviča vēlmi tuvināties Krievijai, nevis ES, gan pret korupciju Ukrainā un pastāvošo varu.
